Runājot par sporta lietderīgumu, parasti ar to domā regulārus treniņus sporta zālē, ilgstošas un garas pastaigas vai izbraucienus ar velosipēdu un tamlīdzīgi. Taču pētnieki pauž, ka veselības uzturēšanas nolūkā nemaz nav obligāti stundām ilgi mocīties treniņos, pilnībā pietiekot ar burtiski divām līdz trim minūtēm vingrošanas katru dienu. Pat vēl vairāk – šim nolūkam nemaz nav obligāti jāiet uz sporta zāli, varot aktīvāk parotaļāties ar bērniem vai dažas reizes uzskriet augšup pa kāpnēm starp stāviem...

I

Nesen izdevumā British Journal of Sports Medicine publicēts raksts ar tieši tādiem secinājumiem, tikai tur bija runa par citu šai tēmai veltīto pētījumu metaanalīzi. Vēstīts, ka izdevies uzmeklēt un izstudēt aptuveni 200 tādu darbu, un tie visi veltīti tam, kā fiziskās nodarbības saistītas ar iespējamu sirds asinsvadu un onkoloģisko saslimšanu un pāragras nāves iespējamību. Metaanalīzes ietvaros aplūkoti dati par aptuveni 30 miljoniem cilvēku. Pamatā pētniekus interesēja tieši tā fiziskā aktivitāte, kas iesākas laikā pēc darba, kam vajadzētu būt speciālajai aktivitātei, piemēram, dejām, tenisa nodarbībām, velobraukšanai, ātrai soļošanai vai ilgstošai pastaigai dabas apvidū.