Šī problēma skar ne tikai Latviju, bet lielu daļu Eiropas valstu, kurās dzīvo briežveidīgie.

Lielā daļā Latvijas brieži lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodara ļoti lielus, tūkstošos eiro mērāmus zaudējumus. Lai ierobežotu postījumus, mednieki uz briežu medībām spiesti doties kā uz darbu. Daudzviet par katru nomedīto briedi jāatskaitās arī ar nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju un, kad atļauju limits izsmelts, obligāti jāpieprasa papildu limits. 

Taču ir kāda nianse – brieži uz lauka no meža iznāk, kad ir satumsis, un… normatīvie akti to medīšanu ar nakts redzamības un termotēmēkļiem diennakts tumšajā laikā traktē kā nelikumīgas medības. Tādēļ mednieku organizāciju vadītājiem vaicājām, vai būtu iespējams briežus medīt ar nakts redzamības un termotēmēkļiem postījumu vietās diennakts tumšajā laikā.

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs:

“Pirmkārt, tas nav iespējams juridisku apsvērumu dēļ, jo ir pretrunā ar Sugu un biotopu direktīvu un Bernes konvenciju. Līdz ar to nav pamata diskusijai. Ja juristi vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija spēj pateikt, ka tas ir atļaujams, tad staltbriežu medīšana postījumu vietās būtu viennozīmīgi atbalstāma. Briežu kļūst vairāk, nomedīšanas apjomi daudziem klubiem ir ļoti lieli, un tikai dzinējmedībās vai medījot briežus diennakts gaišajā laikā nomedīt to apjomu, kas ir jānomedī, ir ļoti grūti vai reizēm pat neiespējami. Šāda atļauja medīšanu atvieglotu. Otrkārt, netēlosim strausus – tas ļautu daļai mednieku iznākt no pelēkās zonas. Gana daudzi brieži jau šobrīd šādā veidā tiek nomedīti…