Gaisa fizisko piesārņojumu un tā sekas mēs diezgan ātri sajūtam ar maņām, taču ir kāds cits piesārņojums, ar ko arī ir pilna atmosfēra, un to ir daudz grūtāk atklāt. Tā sekas nav paredzamas un var parādīties tikai pēc ilgāka laika. Ir noteikti gaisa un trokšņu pieļaujamie piesārņojuma normatīvi, kamēr informatīvā piesārņojuma bīstamību var noteikt vienīgi katra indivīda prāta un morālais briedums. Tāpēc ir tik radikāli atšķirīgi jebkura notikuma, karu ieskaitot, vērtējumi.

Reklāma

Katrs pieaugušais ir pats atbildīgs par to, kādā informatīvā laukā viņš uzturas. Bet par to, kas indē bērna prātu un dvēseli, ir atbildīgi pieaugušie. To uzskatāmi var ieraudzīt dokumentālos kadros no Krievijas bērnudārzos un skolās notiekošās "patriotiskās" audzināšanas, kas sākās jau krietni pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Nu jau vairāk nekā gadu sekojot dramatiskajiem notikumiem kara zonā un to atbalsīm pasaulē, sākam atšķirt informatīvā lauka krāsas, toņus un pustoņus. Sākotnējo ļaušanos ātrās uzvaras ilūzijām, pārāk lielo uzticēšanos dažādiem ekspertiem, kas izrādījās veikli paštēla veidotāji vai Kremļa "konservi", ir nomainījuši pārbaudīti informācijas avoti. Tas ļauj ietaupīt laiku un ievieš lielāku skaidrību notiekošajā, kaut gan līdz īstajai bildei ierindas pilsonim aizrakties ir gandrīz neiespējami. Dažkārt pat rūdīti politikas pētnieki neizpratnē saķer galvu, jo nosacītajā cīņā starp labo un ļauno, patīk mums tas vai ne, ļaunais vienmēr izrādās pussoli priekša labajam. Nav brīnums, ka daudzi, atmetot ilūzijas par labā uzvaru, atmet arī cerības, tāpēc pareizi dara tie, kas lieto informācijas filtrus.

Kā to atceramies no kovidlaika, ir ļoti viegli ļauties panikai, un to labi zina tie, kas paniku izmanto savu politisko, finansiālo vai kādu citu savtīgo mērķu sasniegšanai. 

Lai neizkristu no notikumu šūpolēm, manuprāt, ir nepieciešamas trīs lietas: garīgā vertikāle, kurā balstās morāle (neatkarīgi no tā, kādā vārdā vertikāli saucam), vēstures izpratne un droši informatīvie avoti. 

Rokas turēšana uz pulsa nav vienīgi alegorija, daudzi savu attieksmi pret notiekošo diemžēl veido no tā, ko "viena tante teica". Informatīvais lauks ir plašs, un katrs var izvēlēties sev pieņemamāko. Es pēdējā laikā klausos ASV dzīvojošo, asredzīgo politologu Ramisu Junusu, viena no krietnākajiem krievu žurnālistiem – Igora Jakovenko – apskatus par Krievijā notiekošo, Romana Svitana lietišķo analīzi par stāvokli frontē un Tarasa Berezoveca reportāžas no karstajiem punktiem. Valda liels informatīvais troksnis, tāpēc informācijas filtri tāpat kā gaisa filtri ir jātīra un reizēm arī jānomaina.