1923. gada 8. novembrī. Pirms 100 gadiem mazskaitlīgās un vēl marginālās Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas (NSDAP) vadītājs Ādolfs Hitlers Vācijas Bavārijas zemes galvaspilsētas Minhenes plašā alus pagraba "Bürgerbräukeller" zālē pievakarē uzkāpa uz krēsla, izšāva ar pistoli griestos un pasludināja "nacionālo revolūciju".
Bavārijas valdība esot gāzta un visiem jādodas nacionālsociālistu vadītā gājienā uz Berlīni, lai padzītu tur "ieperinājušos marksistu un jūdu valdību". Tā sauktais "Alus pučs" bija diletantisks un sasteigts pasākums, kas cieta neveiksmi, jo izrādījās, ka citi labēji konservatīvie politiskie spēki, kam arī bija iebildumi pret sociāldemokrātisko Vācijas Veimāras republikas valdību, atteicās piedalīties. Jāatgādina, ka politiskā un ekonomiskā krīze Pirmo pasaules karu zaudējušajā Vācijā tobrīd bija pilnā plaukumā, kas radīja lielisku augsni gan labējo, gan kreiso radikalizācijai. Demokrātijā un pēc ķeizara Vilhelma II gāšanas dibinātajā republikā daudzi bija vīlušies. Minhenes "Bürgerbräukeller" tradicionāli notika politiski pasākumi, jo zālē pietika vietas teju 2000 personām, un minētajā dienā tur ieradās turēt runas Bavārijas valdības locekļi, kā arī citas politiskas prominences, ko izmantoja Hitlers un ap 30 NSDAP trieciennieku. Kopējais bruņoto pučistu skaits sasniedza ap 400, jo nacistu kaujiniekus atbalstīja arī daži armijas karavīri un virsnieki, kamēr armijai un policijai kopumā nenāca ne prātā pievienoties Hitleram.
Pučisti gan saņēma par ķīlniekiem vairākus politiķus, taču Bavārijas valdības gāšana bija blefs. Neviena valsts varasiestāde netika ieņemta.
9. novembrī vajadzēja sākties "gājienam uz Berlīni", bet tā vietā Minhenē sākās apšaudes starp nacistiem un policiju. Dzīvību zaudēja 16 pučisti un četri policisti. "Alus puču" ātri apspieda. 11. novembrī arestēja Hitleru. Tiesa viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu, turklāt visai maigā režīmā, tāpēc ieslodzījuma laikā Hitlers varēja uzrakstīt "Manu cīņu" jeb "Mein Kampf". Kad 1933. gadā nacisti nāca pie varas, propaganda grotesko un reizē traģisko "Alu puču" pacēla varoņmīta līmenī.
Liepājas Avīze, 1923. gada 8. novembrī
Jelgava. Godīgs pilsonis un godīga samaksa. Nupat miertiesnesis iztiesāja prāvu pret kādu jaunavu, kas apvainota mēteļa zagšanā. Sūdzētājs ir "godīgs" un pazīstams Jelgavas pilsonis, bet jaunava rīdziniece. Viņš to esot saticis piestātnē un abi norunājuši viesnīcā omulīgi padzīvot. Noņēmuši numuru, protams, ne savā ģimenē, bet godīgais nama tēvs no rīta atradies bez mēteļa. Jaunava taisnojās, esot padarījusi tikai godīgu darbu, jo pilsonis neesot maksājis, viņa mēteli pārdevusi par 1000 r. un tas par vienu omulīgu nakti esot tikai godīga samaksa. Par visu šito būšanu tiesa sprieda, ka jaunavai kā samaksa piešķirama uz dažiem mēnešiem citā vietā mierīga istaba bez šī pilsoņa klātbūtnes.