1914. gada 8. februārī. Pirms 110 gadiem Rīgā, Nikolaja (Krišjāņa Valdemāra) ielā 3, iesvētīja jauno Rīgas Hipotēku biedrības namu – Latvijas valstiskumam svarīgu ēku, kurā pirms Otrā pasaules kara rezidēja Latvijas valdība, Valsts kanceleja un vairākas ministrijas, bet mūsdienās tur atrodas tikai Ārlietu ministrija (ĀM).

Reklāma

20. gadsimta sākumā vāciskā Rīgas Hipotēku biedrība nolēma būvēt sev jaunu, laikmetīgu mājvietu agrākā Vecrīgas biroja vietā. 1911. gadā izsludinātajā projektu konkursā starp 19 piedāvājumiem uzvarēja arhitekta Eižena Laubes priekšlikums celt bankas namu tam laikam aktuālajā neoklasicisma stilā. Vēlāk gan projektu nedaudz mainīja un uzlaboja Laubes kolēģis Augusts Vite. Celtniecība ritēja raiti – 1912. gada 22. septembrī lika pamatakmeni, bet pusotru gadu vēlāk nams jau bija gatavs. Bankai, par kuras kādreizējo esamību vēl vēsta ĀM pirmajā stāvā saglabātais seifs, ilgi izmantot rezidenci gan neizdevās. Sākās Pirmais pasaules karš, kam sekoja Pētera Stučkas lielinieku valdības saimniekošanas periods 1919. gadā. Latvijas valdība respektablajā kredītiestādes namā ievācās 1919. gada rudenī. 

Tā kā namīpašums juridiski joprojām piederēja Rīgas Hipotēku biedrībai, valstij kādu laiku nācās maksāt īri īpašniekiem, līdz 1923. gadā valdība nolēma darīt tam galu, 

iesniedzot Saeimā Likumu par Rīgas Hipotēku biedrības nama atsavināšanu valsts vajadzībām. 1923. gada jūlija beigās par to nobalsoja Saeima. Jāpiebilst, ka Latvijas sabiedrībā par nama atsavināšanu trūka vienprātības. Daļa uzskatīja, ka tā ir vēršanās pret privātīpašuma neaizskaramību un līdzinās ekspropriācijām, kādas praktizēja lielinieki. Agrākais vācu Hipotēku biedrības īpašums vēsturiski patiesi izrādījās prestižs un iekārojams. Abās padomju okupācijās tajā kādu laiku iemitinājās Latvijas kompartijas Centrālkomiteja, vācu laikā tur bija Ostlandes pavēlniecības mītne un Rīgas komandantūra, bet no 1974. līdz 1990. gadam Rīgas pilsētas izpildkomiteja un Tautas deputātu padome, tad Rīgas dome. ĀM nama atgriezās 1995. gadā.

Sociāldemokrāts, 1924. gada 8. februārī

Ventspils. 200 000 rubļu nodzeršanai jeb nelaimīgais plosta tilts. 2. februārī pilsētas domes sēdē lielu jautrību sacēla tilta turētāja – domnieka Baula pieprasījums pilsētas valdei, ko viņa nodomājusi darīt, lai glābtu jauno plosta tiltu, kura iesvētīšanai domes pilsoniskais vairākums savā laikā atvēlēja 200 000 rubļus, bet tagad tilts esot briesmās. Bauls uzsvēra, ka tiltam esot vajadzīgi ziherungi. Valdes loceklis Vāks paskaidroja, ka ziherungu nevajagot – pietiktu, ja būvējot būtu ielikti pamatīgi enkuri. Kā arī tas nebūtu, palika tāds iespaids, ka ar jauno tiltu lietas pavisam nestāv labi. Dome šā jautājuma noskaidrošanai ievēlēja komisiju. Zobgaļi saka, ka vēl vajadzējis nodzert 200 000 rubļus, tad lieta būtu pavisam skaidra.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.