1814. gada 2. februārī. Pirms 210 gadiem Londonā uz aizsalušās Temzas notika vēsturē pēdējais "Temzas ledus gadatirgus", kas ilga četras dienas, jo pēc tam sākās atkusnis.

Gadatirgi ar anglisko nosaukumu "River Thames frost fairs" gadsimtiem ilgi bijuši kaut visai reta, taču reizē tradicionāla parādība. Pirmās ziņas par šo pilsētnieku izklaides iespēju datētas ar 695. gadu, bet visbiežāk gadatirgi uz ledus Londonā notika laika posmā starp 17. gadsimta sākumu un 19. gadsimtu, kad Eiropā valdīja tā sauktais Mazais ledus laikmets, ziemas arī Britānijā bija bargākas un Temza uz pietiekamu laiku pārklājās ar biezu leduskārtu, kas ļāva regulāri uz upes būvēt teltis, organizēt izpriecas un izrādes. Piemēram, 1608. gadā uz ledus tika atvērti arī krodziņi, bārddziņu veikaliņi un tajos kurināti ugunskuri, lai klientiem būtu silti. 1683./84. gada bargajā ziemā Temzā gadatirgus bijis īpaši ilgs un krāšņs. Organizētas zirgu skriešanās un pajūgu sacīkstes, sacensības lapsu medīšanā un dažādas sportiska rakstura masu izklaides, arī karnevāls. 

Leģenda stāsta: kāds Londonas tipogrāfs kļuvis stāvus bagāts, drukādams suvenīrkartītes, uz kurām bija pasūtītāja vārds, datums un apliecinājums, ka kartīte iespiesta uz Temzas. 

Tādu suvenīru iegādājies arī Anglijas karalis Čārlzs II. Suvenīrs nebija dārgs, taču uzņēmēja ienākumi sasnieguši piecas mārciņas dienā, kas pēc tā laika mērauklām atbilda strādnieka desmit nedēļu darba algai. Savukārt pēdējā 1814. gada gadatirgū pa ledu vadāts zilonis. To, kad tuvojas atkusnis un jākopjas prom, ļaudīm bija jāsaprot pašiem. Minētajā gadā ledus Temzā sāka lūzt 5. februāri un vairāki cilvēki noslīka, nepaspējot laikus reaģēt. Temzas ledus gadatirgi apsīka ne tikai tādēļ, ka klimats 19. gadsimtā kļuva siltāks, bet arī tādēļ, ka Londonā sākās upes krastmalu būve, palielinājās doku un tiltu skaits, intensificējās kuģošana. Upe pilsētā palika šaurāka un straujāka un vairs nespēja aizsalt vai arī pārklājās tikai ar plānu ledus kārtu uz neilgu laiku.

Dienas Lapa, 1924. gada 2. februārī

Tiesa pār Andrievu Niedru. Rīgā, 1. februārī Andrieva Niedras sabiedriskā tiesa, apspriežoties vakar, vienošanos nepanāca. J. Janševskis, J. Misiņš un R. Zariņš atzina apsūdzību pret Niedru par nepierādītu un Niedru par latvju tautai tuvu cilvēku. Ceturtais tiesas loceklis H. Asara palicis pie atsevišķām domām, ka apsūdzības liecinieku neierašanās dēļ tiesa nekādu spriedumu nevar taisīt. Tā arī noprotokolēts. "P.S." piezīmē, ka šādai literāriskai tiesai ar savu spriedumu navajadzēja aizsteigties priekšā valsts tiesai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.