1934. gada 5. februārī. Pirms 90 gadiem Daugavpils pilsētas domē noritēja vētraina sēde, kurā emocionāli diskutēja par latviešu valodas lietošanu pilsētas pašvaldībā.

Reklāma

"Jaunākās Ziņas" par to nākamajā dienā vēstīja: "Latviešu frakcijas pārstāvis Puriņš (Demokrātiskais centrs) nāca ar radikālāku priekšlikumu – uzdot visiem pilsētas valdes darbiniekiem iemācīties latviešu valodu līdz šī gada 1. septembrim. Ierēdņi, kas šo termiņu neievēro, divu nedēļu laikā nekavējoši atlaižami. Pēc tam uzstājās deputāts Kaļistratovs, kas vērsās pret latviešu valodu. Sociāldemokrātu pārstāvis Jirgens, kas ir arī pilsētas darbinieks – latvietis, ienesa priekšlikumu, ka valsts valoda ierēdņiem jāiemācās līdz 1935. gada 1. oktobrim. Jirgens runāja krievu valodā. Latviešu frakcija šādu rīcību uzskatīja par atklātu demonstrāciju un prasīja tulkot Jirgena runas saturu valsts valodā. Uz to minoritāšu frakcija sacēla ārkārtīgu traci un pārmeta latviešu domniekiem šovinismu. Skandāls turpinājās ilgāku laiku, kamēr prezidijs bija spiests sēdi pārtraukt un sasaukt starpfrakciju apspriedi. Pulkvedim Daukam iznāca ļoti asa vārdu pārmaiņa ar sociāldemokrātu Būvmeistaru. 

Latviešu frakcija vienprātīgi nolēma, ka turpmāk domes sēdēs runās vienīgi latviešu valodā un pārējās valodās turētās runas pieprasīs tulkot valsts valodā. 

Domes sēdi atjaunojot, krievu valodā uzstājās bundists Levins. Latviešu frakcija pieprasīja viņa runu tulkot valsts valodā. Pilsētas galva Volants uz to paziņoja, ka domei nav tulka. Šis paziņojums bija par iemeslu jaunam tracim, kas turpinājās ilgāku laiku. Domes sēdi atkal pārtrauca, un pilsētas valdes locekļi sapulcējās uz ārkārtēju valdes sēdi, kurā nolēma, ka turpmāk dome turēs tulku. Atjaunojot pārtraukto domes sēdi, ar runu krievu valodā uzstājās atkal deputāts Kaļistratovs, paziņojot, ka viņa runu tulkos domnieks Obrazcovs. Bet, tā kā prezidijs vēl nebija pārtulkojis Levina krievu valodā turēto runu, atkal sacēlās skandāls. Prezidijs Kaļistratovam vārdu nedeva un ārkārtīgā troksnī domes sēdi slēdza."

Strādnieku Avīze, 1924. gada 5. februārī

Ugunsdzēšamā aparāta "Minimaks" demonstrēšana notika svētdien pēc pusdienas uz Annas tirgus. Uz laukuma sakūra lielu uguns sārtu, aplēja ar benzīnu un petroleju un aizdedzināja. Liesmas šāvās augstu gaisā, bet ar "Minimaksu" lielo ugunssārtu nodzēsa 2-3 minūtēs. Bez tam tika aizdedzināta darva ar benzīnu, arī šo uguni nodzēsa vienā minūtē. Tad aizdedzināja kasti ar vecām filmām. Degošās filmas ar "Minimaksu" nodzēsa minūtes laikā. Tika demonstrēti arī jauni benzīna dzēšanas aparāti, ar kuriem degošu benzīna spaini nodzēsa acumirklī. "Minimaksa" aparāts izrādījās par ļoti lietderīgu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu