1934. gada 30. augustā. Pirms 90 gadiem Rīgas Jūrmalas miertiesa pasludināja, ka bijušajam Saeimas priekšsēdētājam, sociāldemokrātam Paulam Kalniņam par "necienības izrādīšanu valsts karogam" jādodas vai nu septiņu dienu arestā, vai jāmaksā 25 latu soda nauda.

Reklāma

Lieta bija, pēc visa spriežot, politiski motivēta. P. Kalniņš bija Saeimas priekšsēdētājs no 1925. gada līdz Latvijas parlamenta atlaišanai pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma. Kopā ar dzīvesbiedri Klāru Kalniņu un dēlu, sociāldemokrātu jaunatnes nodaļas vadītāju un deputātu Bruno Kalniņu, viņam piederēja māja Mežaparkā un vasarnīca Majoros, Tirgus ielā 24. Tiesas sēde notika saistībā ar Rīgas Jūrmalas policijas sastādīto protokolu par it kā netīro un saplīsušo valsts karogu, kas karājies pie Kalniņu vasarnīcas. Pēc vienas versijas tas bijis piestiprināts slotas kātam, pēc citas – makšķerkātam, vēl pēc citas – pie "slotas kātam līdzīga koka". Vairāki laikraksti klāstīja, ka Latvijas valsts karogam krāsa bijusi noplukusi un izplūdusi tiktāl, ka tas izskatījies ne vairs karmīnsarkans, bet vienkārši sarkans. 

Tā, protams, bija norāde uz Paula un Bruno Kalniņu partijisko piederību un sociāldemokrātu mīlestību uz sarkanajiem karogiem. 

Liecinieki tiesā apgalvoja, ka agrākā Saeimas priekšsēdētāja vasarnīcā Jūrmalā "ar valsts karogu nekad nav bijis kārtībā". Presē rakstīja, ka nepiedienīgā izskata karogs pie vasarnīcas karājies "valsts svētkos". Taču no ziņojumiem nekļuva skaidrs, tieši kad. P. Kalniņam sodu piesprieda aizmuguriski, jo pats apsūdzētais uz tiesu "nebija ieradies". Viņš gluži vienkārši tobrīd jau trešo mēnesi atradās Centrālcietumā, kur kopā ar dēlu nonāca pēc aresta apvērsuma gaitā 16. maija agrā rītā un tika turēts līdz septembra vidum. Likteņa ironija, ka teju par valsts nodevēju pasludinātais politiķis atšķirībā no daudziem citiem vēlāk noraidīja sadarbību kā ar padomju, tā vācu okupācijas varu. P. Kalniņš 1943. gadā pievienojās pretošanās kustībai un Latvijas Centrālajai padomei (LCP). Viņš pirmais parakstīja LCP 1944. gada 17. marta Memorandu, kurā tika pieprasīta Latvijas neatkarības atjaunošana. 1944./1945. gadā P. Kalniņš saskaņā ar Satversmi bija uzskatāms par Valsts prezidenta amata pienākumu veicēju.

Jaunā Balss, 1924. gada 30. augustā

Velēna. Kapu svētki, koncerts un teātra izrāde... Raiba bij diena 10. augustā š. g. velēniešiem un plašākai apkārtnei. Notika kapu svētki, kuri bij pulcinājuši ārkārtīgu cilvēku drūzmu, ko neatminas sen. 

Viss būtu bijis labi, ja pēc dievvārdu noturēta ceremoniāla nesāktos briesmīga iedzeršana, kura mazo miestiņu pārvērta it kā par elli – ārprātīgo namu. Bļaustījās, kliedza un pa gaisu lidoja tukšas alus un šnabja pudeles... 

Tīri vai kā pie Bābeles bojā iešanas... Bet pa tam baznīcā – garīgais koncerts apmeklēts vāji. Un vakarā teātra izrāde... Izrādīja Blaumaņa "Potivara namu". Bet bija atkal pilna bufete. Atkal piedzeršanās, piedauzības. Vai tas piederas Velēnas kultūras veicināšanas biedrībai?

Aptauja

Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.