Vai valdība kritīs – šāds jautājums pēdējās nedēļās izskanējis daudzkārt. 

Protams, neko nevar skaidri zināt, taču kaut kas liek domāt, ka diez vai tas notiks. Šis "kaut kas" ir jautājums, ap kuru it kā saasinājušās pretrunas – Stambulas konvencija. Specifiskajai Latvijas politiskajai videi, protams, jūtīgs, ko varam redzēt arī pēc dažādu kreiso aktīvistu skaļajiem protestiem pie Saeimas, taču vienlaikus no reālpolitikas viedokļa diezgan mazsvarīgs jautājums.

Kā, vai tad vardarbības novēršana nav svarīga – tūlīt uzbudināti metīsies apelēt konvencijas aizstāvji. Protams, ir svarīga. Taču jānošķir mērķi no līdzekļiem. Nekas netraucē visas tās pozitīvās lietas, kas darāmas problēmas risināšanai, ieviest dzīvē, vienalga, vai konvencija ir parakstīta, ratificēta, denonsēta vai atrodas vēl kādā citā juridiskā stadijā. Bez tās var mierīgi iztikt. Savukārt, ja kādam tas ir iemesls nerīkoties, tad jāvērtē šo amatpersonu atbilstība ieņemamajam amatam.