1944. gada 29. augustā. Pirms 80 gadiem vakarā ar telefonisku Slovākijas armijas vadības pavēli no Banska Bistricas garnizoniem un vienībām izrādīt pretošanos Vācijas armijai sākās Slovāku sacelšanās.

Reklāma

Nosacītā Slovākijas valsts prezidenta Jozefa Tiso vadībā bija izveidojusies 1939. gadā pēc tam, kad nacistiskā Vācija pilnībā okupēja un sadalīja Čehoslovākiju. Slovākija bija Vācijai padevīgs satelīts, kuras karavīri sākotnēji cīnījās Austrumu frontē pret PSRS. Tomēr pēc Staļingradas sagrāves 1943. gadā noskaņojums slovāku vidū mainījās. To veicināja arī PSRS armijas tuvošanās, jo īpaši 23. augusta valsts apvērsums Rumānijā, kur karalis Mihajs I gāza provāciskā maršala Jona Antonesku valdību un nostājās antihitleriskās koalīcijas pusē. 

Slovākijā sacelšanos sadarbībā ar vietējiem komunistiem gatavoja Slovākijas Nacionālā padome, taču kopumā pretošanās kustībā trūka vienotības. 

Armijas virsniecības rindās pastāvēja dažādi priekšstati par Slovākijas nākotni un savu lomu spēlēja kā pašmāju partizānu kustība, tā tās kaujinieku grupas, kas bija iesūtītas no PSRS. Kaut Maskava tika informēta par sacelšanās gatavošanu, tā neizrādīja interesi atbalstīt Nacionālo padomi. Augustā Slovākijā aktivizējās padomju iesūtītie partizāni, kuru akcijas pret vāciešiem un Tiso režīma piekritējiem sāka traucēt armijas sacelšanās gatavošanai. Berlīnē radās aizdomas par Slovākijas armijas lojalitāti un spēju apkarot partizānu kustību. Turklāt 27. augustā Slovākijas vidienes Martinas pilsētas garnizona karavīri kopā ar partizāniem bez saskaņošanas ar Nacionālo padomi aizturēja un nošāva 22 vācu virsnieku grupu. Tas lika pieņemt lēmumu okupēt Slovākiju. Vācijas okupācijas armijas iesoļošana paātrināja notikumus, un notikumi izvērtās karadarbībā, tomēr vāciešiem savlaicīgi izdevās atbruņot un neitralizēt kaujasspējīgākās Slovākijas armijas vienības. Lielākā Slovākijas daļa tika okupēta samērā ātri, bet atklātas kaujas ilga līdz 27. oktobrim, kad krita Banska Bistrica un atlikušās Slovākijas armijas vienības pārgāja uz partizānu kara taktiku. Sadursmes izbeidzās tikai 1945. gada aprīlī, kad Slovākijā iesoļoja PSRS karaspēks. 

Savukārt Tiso režīms, kam tautiešu sacelšanās izrādījās pilnīgi negaidīta, līdz padomju ienākšanai saglabāja uzticību Ādolfa Hitlera Vācijai. 

Jozefu Tiso vēlāk Bavārijā sagūstīja amerikāņi. 1947. gadā viņu tiesāja kā kara noziedznieku un pakāra Bratislavā.

Kurzemes Vārds, 1924. gada 29. augustā

Sakas upes grīvas izbūve. Jūrniecības departaments intensīvi strādā pie Sakas upes grīvas (Pāvilostas tuvumā) izbūves, kura izvēle šeit jāuzskata par ļoti izdevīgu labvēlīgu dabisko apstākļu dēļ: aizsargātu no dienvidu un dienvidaustrumu vējiem caur Akmeņa raga klinšu masām, kuras līdz 5 metriem iestiepjas jūrā, radīdamas dabisku viļņlauzi jaunbūvējamai ostai. No otras puses, diezgan dziļā Sakas upe ar saviem līčiem pieietama kuģniecībai 5 kilometru garumā līdz Upesmuižai, kur pašlaik tiek atjaunots liels ķieģeļceplis un strādā spirtdedzinātava. Dzelzceļš sākas tieši ostā un iet Alšvangas virzienā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.