1994. gada 26. augustā. Pirms 30 gadiem virs Aizsardzības ministrijas (AM) un Latvijas aizsardzības spēku štāba ēkas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12, pēc gadu desmitiem ilga pārtraukuma atkal tika uzvilkts Latvijas karogs – saskaņā ar Krievijas armijas izvešanas nosacījumiem AM pārņēma bijušo Krievijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas (ZRKG) štābu.

Reklāma

Pāris dienu iepriekš to simboliskā vizītē bija apmeklējis atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Pārņemšanas process, ZRKG pakāpeniski pārvācoties uz kazarmām Pērnavas ielā, praktiski bija sācies jau kādas pāris nedēļas iepriekš un 26. augustā pilnībā nenoslēdzās, jo Krievijas armija daļu savas mantības vēl nebija izvākusi. Okupācijas armija šajā 1912.–1914. gadā pēc arhitektu Vilhelma Reslera un Makša fon Ozmidofa projekta celtajā īres namā bija iemitinājusies 1945. gadā. 

Ilgu laiku tā bija pazīstama kā PSRS Baltijas kara apgabala štāba ēka, kurā nepiederošiem ieeja stingri aizliegta. 

1970. gadā armijnieku kvartālam piebūvēja jaunu, pēc arhitekta Andra Vainovska projekta celtu spārnu. Taču pirms Otrā pasaules kara, vēl 1919. gada vasarā, telpas K. Valdemāra ielā 10/12 savām vajadzībām bija sākušas izmantot Latvijas armijas struktūras. Līdz 1940. gada okupācijai tā bija Kara ministrija un Armijas virspavēlnieka štāba ēka. Pēc valsts atjaunošanas AM un ar to saistītās struktūras kā pagaidu mītni izmantoja namu Raiņa bulvārī 4, ēkas Citadeles ielā un citviet. Tagad radās iespēja daudz ko apvienot zem viena jumta. Pēc pārņemšanas telpām gan vēl vajadzēja kosmētisko remontu. No nama jumta bija jānoņem padomju laika lozungs "Mūsu darbs mieram un dzimtenes uzplaukumam". Oficiālā pārvākšanās uz atgūtajām vēsturiskajām telpām notika 1994. gada 9. oktobrī, kad tābrīža aizsardzības ministrs Jānis Arveds Trapāns atklāja informējošo valsts iestādes plāksni pie ministrijas ieejas. 

Tostarp 1994. gada 31. augusta vakarā Rīgu bija atstājusi pēdējā Krievijas bruņoto spēku lidmašīna. Ja neskaita Skrundas lokatoru, tad Krievijas armija beidzot bija izvākusies no Latvijas.

Latvis, 1924. gada 26. augustā

Nacionālais teātris šogad papildinājies ar diviem populāriem skatuves māksliniekiem: Alfrēdu Antmani-Briedīti un Antu Klints. Antmanis-Briedīts saistīts arī kā režisors. Pirmā režija, kuru viņš vadīs Nacionālajā teātrī, būs Aspazijas "Ragana". Pie Nacionālā teātra pārnākuši no citiem teātriem arī daži jaunāki apdāvināti spēki, baleta dejotājas Zaiga Lepne, Ženija Levenšteine, Nora Kreislere un no Birutas Skujeniek kursiem – Romans Vanags. Sezonu teātrs atklāj otrdien, 2. septembrī, ar Rūdolfa Blaumaņa drāmu "Potivara nams". Biļetes sāks pārdot trešdien, no 10–1 un no 5–7.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.