1714. gada 27. augustā. Pirms 310 gadiem Lašu muižā mūsdienu Augšdaugavas novadā mācītāja ģimenē piedzima literāts un mācītājs, par latviešu laicīgās rakstniecības tēvu sauktais Gothards Frīdrihs Stenders jeb Vecais Stenders.

Reklāma

Guvis teologa izglītību Vācijā, pārliecinātais apgaismības ideju piekritējs uzskatīja, ka līdzīgi citu Eiropas valstu tautu vienkāršajiem ļaudīm apgaismību tāpat ir pelnījuši latvieši. Šo ideju Stenders aktīvi izplatīja vācbaltu inteliģences vidū. Literatūrvēsturnieki uzsver, ka Sunākstes draudzes mācītājs licis pamatus latviešu laicīgajai daiļliteratūrai, 18. gadsimta 70. gados rakstot un izdodot sižetu ziņā no vācu folkloras patapinātas, latviešiem domātas pasakas un stāstus, kā arī laicīgās dzejas kopojumu "Jaunas ziņģes". Īpaši slavena ir vairākus izdevumus piedzīvojusī Stendera populārzinātniskā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", kas sniedza ieskatu pasaules ģeogrāfijā, dabaszinātnēs un vēsturē, kā arī tobrīd ļoti laikmetīgās, viņa paša ilustrētās ābeces. Piemēram, 1787. gada "Bildu ābice". Latviešu valodu Stenders zināja nevainojami un pārzināja to tik labā līmenī, ka viņa 1761. gadā uzrakstītā "Latviešu gramatika" un 1789. gada "Lettisches Lexicon", kas bija latviešu–vācu un vācu–latviešu vārdnīca, ilgi palika nepārspēti. Ne velti pirms jaunlatviešu kustības pieņemšanās spēkā 19. gadsimta otrajā pusē "Latviešu Avīzes" 1879. gadā par viņu apgalvoja: 

"Lai arī dzimis vācietis, tomēr varbūt tas lielākais latvietis, ko Latvija audzinājusi." 

Vecā Stendera kapa vieta atrodas Sunākstes kapsētā, un agrākās Sunākstes mācītājmuižas parkā meklējamas arī tematiskās takas un piemiņas vietas par godu viņam un viņa darbiem. Piemiņas akmeņi Stenderam tāpat uzstādīti Lašos un Birzgalē. Tagadējā Sunākstes baznīca ir celta 1829. gadā, un Stenders tajā gan nav kalpojis – viņa laikā pastāvēja koka baznīca. Arī pati mācītājmuižas ēka diemžēl nodega 1860. gadā, liesmām paņemot daudzus ievērojamā apgaismotāja manuskriptus un dokumentus.

Strādnieku Avīze, 1924. gada 27. augustā

Dievredzis. Netālu no Viļānu miesta dzīvo kāds Latgalē plaši pazīstams kāršu licējs – pareģonis, kurš pārtiek, muļķojot ļaudis. Tumšākie viņa klienti pareģoni sauc par dievredzi. Viņš nodarbojoties arī ar cilvēku ārstēšanu, dodot dažādas zāles. "Latgalieša"' ziņotājs apmeklējis dievredzi un atradis tur vairākas sieviņas, dažas pat no tālienes, kuras stāstījušas dievredzim savas bēdas. Viena stāstījusi, ka tai vīrs nav atnācis no kara mājā, otra, ka govs piena nedodot, citām cita nelaime. Dievredzis apņēmās visām palīdzēt un paņem no katra apmeklētāja mazākais vienu latu. Laiks policijai nezāli izraut.

Aptauja

Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.