1944. gada 23. augustā. Pirms 80 gadiem Rumānijas karalis Mihajs I, līdzdarbojoties bruņotām komunistu vienībām, deva pavēli arestēt provācisko premjeru, maršalu Jonu Antonesku.

Reklāma

Mihajs I pieprasīja Antonesku izstāties no kara un vienoties par pamieru ar PSRS un Rietumu sabiedrotajiem. Maršals atteicās, sakot, ka viņš to nedarīs "īpaši ar PSRS". Tūlīt pēc tam zālē iesoļoja Rumānijas armijas pulkvedis četru karaļa gvardes karavīru pavadībā un Antonesku apcietināja. Pulksten 22 pēc vietējā laika Mihajs I uzstājās ar radiouzrunu, paziņojot, ka Rumānijas armija pasludina pamieru tās frontē ar PSRS armiju, nostājas sabiedroto pusē un pieteiks karu agrākajam sabiedrotajam nacistiskajai Vācijai (tas notika pēc divām dienām). 

Pozīcijas maiņa par 180 grādiem bija izmisīgs solis ar mērķi glābt valsti un tās iedzīvotājus no iznīcības. Otrā pasaules kara noslēgumā tas nebija nekas unikāls – līdzīgi drīz rīkojās arī Bulgārija un Somija, 

bet mazāk veiksmīgi tas izdevās Slovākijai un Horvātijai. Rumānijas gadījumā sarkanā armija tobrīd jau bija iegājusi valsts teritorijā, un nepastāvēja šaubas, ka ilgstoši noturēties pret šo uzbrukumu rumāņi nespēs. Neskatoties uz to, kas notika tālāk, rumāņu vēsturnieki kopumā Mihaja I soli vērtē pozitīvi, norādot, ka valsts apvērsums saīsinājis karu par pusgadu un izglābis simtiem tūkstošu dzīvību. Rumānija netika sagrauta, kaut no Maskavas satelīta likteņa neizglābās. Tajā pašā laikā Maskava rumāņu piekāpšanos novērtēja minimāli. Valsts tāpat tika okupēta, un 31. augustā sarkanā armija iesoļoja Bukarestē. Ap 130 tūkstošus rumāņu karavīru, kas padevās un nonāca padomju gūstā, pārveda uz nometnēm PSRS teritorijā, kur daudzi necilvēcīgo apstākļu dēļ gāja bojā. Oficiālo pamieru starp Rumāniju un sabiedrotajiem parakstīja tikai 12. septembrī. Mihajs I bija domājis, ka arestētais Antonesku paliks valstī, taču vietējie komunisti pēc Budapeštas ieņemšanas maršalu izdeva Maskavai. 1946. gadā Antonesku atveda atpakaļ uz Rumāniju, kur viņam izpildīja nāvessodu. 

Staļina attieksme pret karali Mihaju I sākumā bija labvēlīga, taču arī viņa liktenis bija izšķirts – 1947. gadā karali piespieda atteikties no troņa un doties trimdā, bet valstī varu pilnībā pārņēma komunisti. 

Savu dzimteni Mihajs I varēja apmeklēt tikai 1992. gadā.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 23. augustā

Kuldīga. Jau no agrākiem laikiem vācu pamatskola veicina pārtautošanas darbu, audzinādama citu tautu bērnus vācu valodā un garā. Bet laiki grozās. Izauga Latvijas jaunā nacionālā skola un vācu pamatskolai gribot negribot nācās atdot latvju bērnus latvju skolai. Bet ar mūsu žīdiem tas negāja tik vienkārši. Vācu izglītības pārvalde ar visiem līdzekļiem cenšas atstāt žīdu bērnus zem saviem spārniem. Tādēļ viņi pārpludina lūgumiem un pieprasījumiem visas "augstākās instances" – cenšoties tādā veidā tikt vaļā no neērtā skolu valdes lēmuma. Bet viņu lūgumi palika neievēroti. Tomēr vācu skolu pārvalde oficiālā rakstā uzaicina Kuldīgas vācu pamatskolu neizpildīt ministrijas un skolu valdes lēmumus. Vai mūsu vietējās un centrālās valdības iestādes mierīgi skatīsies, kā mūsu valsts tiesiskās iekārtas pamatus mīda kājām?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.