1934. gada 19. augustā. Pirms 90 gadiem vēlu vakarā Latvijas robežu tranzītā šķērsoja un Rīgā kā nepacietīgi gaidīta sensācija ieradās Persijas (Irānas) šaha Rezas Pahlavi vajadzībām pēc īpaša pasūtījuma Zviedrijā izgatavotais salonvagons.

Reklāma

Prese jau mēnesi to daudzināja kā "brīnišķīgāko", greznāko un modernāko vagonu, kāds jebkad pasaulē uzbūvēts, kā "ceļojošu pili". Rakstīja, ka tas ir četrasu, 20 metru garš un ložu drošs, augšpusē pelēks, apakšpusē ar sarkanbrūnu lakojumu, zelta iemalojumu un zeltītiem valsts ģerboņiem. "Jaunākās Ziņas" pauda: "Salona grīda gatavota no melna makasara koka un Ceilonas citronkoka. 

Brīnišķīgais rakstāmgalds no melna koka un tumša bumbierkoka. Tanī iestrādāts reljefs Persijas vapenis – no ziloņkaula. Uz galda telefons. Aiz ērta stūra dīvāna radioaparāts. Salona sienas grezno ziloņkaula griezumi." 

Šaha guļamistaba esot iekārtota ar pelēku mahagoni koku un sudraba kalumiem. Tādā pašā stilā ieturēta gulta. Uz naktsgaldiņa atrodoties elektriskais slēdzis ieejas durvju noslēgšanai. Vagonā bija vanna un duša. Telpas griesti izlikti sudraba plāksnēm, bet sienas no zaļa opālstikla. Vēl esot tējas telpa plašiem logiem un virtuve pašā vagona aizmugurē. To visu apgalvoja žurnālistu sameklētie avoti, jo savām acīm greznību Latvijā neviens nebija redzējis un arī neredzēja. Šaha salonvagons no Zviedrijas, pārcelts pār jūru ar prāmi, divus mēnešus tika transportēts cauri Vācijai, Austrumprūsijai un Lietuvai. Latvijā Šķirotavas darbnīcās vagonam plānoja Eiropas sliežu platuma asis nomainīt uz Krievijas standartu. Kad sākotnēji 6. augustā Meitenes robežstacijā gaidītais brīnums neparādījās, Dzelzceļu virsvalde ļoti satraucās. Visbeidzot, piekabinātu Berlīnes–Rīgas ātrvilcienam, to atvizināja līdz Lietuvai un pēc formalitāšu nokārtošanas preču vilciena sastāvā uz Rīgu. Izrādījās, ka "ceļojošā pils" transportēšanas laikā ir rūpīgi noplombēta un līdz riteņiem cieši iepakota brezenta pārklājos. 

Greznā iekšējā iekārta atradās pavadošajā vagonā. Ne vienu, ne otru žurnālistiem demonstrēt netaisījās. 

Kad rūpīgi pēc instrukcijas bija nomainīti riteņi, 25. augusta vakarā Persijas valdnieka vagonu piekabināja Rīgas–Maskavas vilcienam, un tas cauri Indras robežstacijai turpināja ceļu caur PSRS, caur Maskavu, Rostovu pie Donas un Baku līdz Persijas robežai pie pasūtītāja. Cik vagons šaham bija izmaksājis, arī palika noslēpums.

Brīvā Zeme, 1924. gada 19. augustā

Alūksne. Igaunija pašreiz pabeidz jauno dzelzceļu līniju no Valkas uz Vīlandi caur Tervu un no Valkas uz Koikuli. Tādējādi līdzšinējā ar Igauniju noslēgtā dzelzceļu konvencija nebūs vairs mūsu kaimiņu – igauņu interesēs, bet Ziemeļlatvijas pilsētas Alūksne un Valka zaudēs dzelzceļu satiksmi. 

Alūksne uzskatāma par dzīvu malienas tirdzniecības centru mūsu valsts ziemeļaustrumos; uztur tirdznieciskus sakarus ar Igauniju un Ziemeļlatgales novadiem. 

Valdībai nopietni jādomā par izgrieztā dzelzceļa gabala (ar valsts robežu) jaunbūvi starp Kāgariem un Opi, pie kam šī šaursliežu līnija jāpārbūvē par platsliežu ceļu, kā riņķa līnija no Rīgas caur Pļaviņām, Vecgulbeni, Opi, Valku, Valmieru un Rīgu. Alūksnes pilsētas dome nolēmusi lūgt satiksmes ministriju to darīt. Tagadējā vājā šaursliežu līnija ar nabadzīgo vilcienu sastāvu pie labākās gribas nespēj veikt savus uzdevumus un stacijās dažādi materiāli guļ mēnešiem ilgi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.