20. augusts vēsturē un senās avīzēs. Tilts "andelei un valstībai par labu"

1864. gada 20. augustā. Pirms 160 gadiem "Latviešu Avīzes" sprieda: "Avīzes sāk atkal runāt par eizenbāni (dzelzceļu. – Red.), ko taisīšot no Rīgas uz Jelgavu un no Jelgavas uz Liepāju.

Par to esot visādi padomi, bet tā rādās, ka atkal nieki būs un paliks netaisīta. Gribot sešarpus verstis augšpus Rīgas pie Jumpravmuižas tiltu taisīt pār Daugavu un ne pie pašas Rīgas, jo eizenbānes tilts pie Rīgas būtu par daudz dārgs, turpretim atkal saka, ja to eizenbāni vada uz Jumpravmuižu, tad šis ceļš būtu 13 ar pus verstis vairāk nekā, kad to taisa tiešām uz Rīgu. Tas plostu tilts, kas tagad pie Rīgas, tai pusgada laikā, kamēr tas stāv Daugavā, ik gadus ienesot kādus 25–30 tūkstošus rubļu." Dažas dienas vēlāk tobrīd aktuālajam dzelzceļa jautājumam Jelgavas/Liepājas virzienā un īpaši tam, kur būvēt tiltu pār Daugavu – pie Mazjumpravas, tas ir, starp Katlakalnu un aptuveni Ķengaragu, kur Daugava seklāka un šaurāka, vai Rīgas centrā, kur upe platāka un dziļāka, – pievērsās arī "Mājas Viesis": 

"Vispirms tilts pār Daugavu ir taisāms. Pār visām lietām to tā grib taisīt, ka visādi kājnieki un braucēji bez bēdām var pāri tikt. 

Bet kāpēc tad tiltu sešarpus verstis no Rīgas attāļu taisīt grib? Tāpēc, ka tilts tad pusotru miljonu rubļu mazāk maksātu. Tilts pie pilsāta ne vien Rīgai, bet arī visai andelei un valstībai par labu ir. Jāpriecājas, ka valdīšanai cits plāns priekšā likts tiek, kas rāda, ka tiltu pār Zaķu salu pie Rīgas taisīt var. Jau vecais latviešu ļaužu draugs mācītājs Treu (Bruno Fromholds-Treijs) priekš 19 gadiem teica, ka pār šo salu ķēdes tiltu taisīt grib, bet tas tik var būt vēl pēc piecdesmit vai simts gadiem notikt varēs, tāpēc, ka tas brīnum daudz maksā; un raug’, ka tagad dzirdams, tad jau var būt arī mēs to piedzīvosam un redzēsim, ka tāds tilts, kas ziem’ un vasaru pastāvīgi paliek, uztaisīts tiek. Kad nu šis dzelzu ceļš caur Kurzemes auglīgajiem apgabaliem ies un vienu no vislabākām Baltijas ostām ar valstības dzelzu ceļiem savienos, tad varam droši cerēt, ka šo zemju laime plauktin plauks un bagāta svētība vairosies, ja ļaudis paši to saņemt cienīgi būs." 

Rīgas–Jelgavas dzelzceļu uzbūvēja 1868. gadā, un 1872. gadā to aizstiepa arī līdz Liepājai. 

Tajā pašā gadā Rīgā bija gatavs arī ilgotais dzelzceļa tilts pār Daugavu, izmantojams tāpat vezumiem un gājējiem.

Brīvā Zeme, 1924. gada 20. augustā

Slepkavība strīda dēļ. St. Rozentovas pagastā Rēzeknes apriņķī pie Ostrovsku sādžas Rozentovas muižā iedzīvojošais Jezups Cunskis nošāvis Ostrovsku sādžā iedzīvojošo Stanislavu Šmauksteli. C. vedis pulksten 9 vakarā ar savu pajūgu no Rozentovas pagasta uz Maltas miestu policijas kārtībnieku Jāni Meinardu ar viņa sievu. Pie Ostrovsku sādžas viņu panācis kāds pajūgs ar 4 braucējiem, to starpā arī Šmauksteli. Pajūgs strauji braucot saķēries ar Cunska ratiem, par ko izcēlies strīds. Pēdējam paasinoties, minētie četri braucēji uzbrukuši C., izrāvuši viņu no ratiem, sākuši dauzīt un viens pat sitis ar bezmenu. C. aizstāvēdamies izšāvis ar revolveru, pie kam šāviens ķēris Šmauksteli krūtīs un tas pēc 10 minūtēm nomiris. C. stipri sasists un ievietots Rozentovas slimnīcā.