1754. gada 21. augustā. Pirms 270 gadiem meldermeistara ģimenē Airšīras grāfistē Skotijā piedzima izgudrotājs un tvaika mašīnu inženieris Viljams Mērdoks (1754–1839).

Reklāma

Starp viņa 18. gadsimta beigās radītajiem jaunievedumiem minama lokomobīle, pneimopasts un dzenratiem apgādāta tvaikoņa tehniskie uzlabojumi. Visbiežāk Mērdoku tomēr godina kā vīru, kurš izstrādājis gāzes apgaismojuma sistēmu, kas 19. gadsimtā, nomainot sveces, vakaros padarīja Eiropas pilsētas un namus krietni gaišākus. Tiesa, visi lauri šajā ziņā viņam pilnībā nepienākas, jo vismaz desmit gadu pirms Mērdoka, 1784. gadā, gāzes apgaismojumu savos darbos aprakstījis un gāzes liesmas Lēvenes Universitātes auditorijas apgaismošanai izmantoja holandiešu akadēmiķis Žans Pjērs Minkelers. Gāzi savas muižas apgaismošanai 1789. gadā esot izmantojis tāpat Mērdoka novadnieks, skotu muižnieks, uzņēmējs un arī izgudrotājs Arčibalts Kokreins. 

Mērdoks savu sistēmu radījis ap 1792–1794. gadu, izstrādājot metodi, kā gāze rūpnieciskos apmēros iegūstama no akmeņoglēm un glabājama īpašās tvertnēs – gāzes torņos, un kā pa caurulēm novadāma līdz patērētājam. 

Viņš izgudrojumus arī popularizēja Londonā, apgaismojot dažādus publiskus pasākumus. Ziņas par Mērdoka eksperimentu sākumiem un pirmajiem demonstrējumiem ir trūcīgas. Klīst leģendas, ka viņš esot strādājis pie gāzes lampām tumšā alā. Degošā gāze iegūta, karsējot retortē akmeņogles. Caur traukam pievienotu cauruli gaistošā viela nonākusi vecā šautenes stobrā, kas arī izmantots kā lampa. Pats Mērdoks no savām idejām nekādu ilgstošu komerciālu labumu neguva, jo izgudrojumu nepatentēja. Ar pārdošanas un izplatīšanas lietām nodarbojās firma "Boulton & Wat", kuras līdzdalībnieks bija arī viņš. Patenta trūkuma dēļ jaunievedumam radās daudz pakaļdarinājumu, un jau 19. gadsimta 30. gados sava gāzes fabrika un ielu apgaismojums bija katrai lielākai Anglijas pilsētai. Ap šo laiku gāzes lampas kļuva par progresa simbolu arī kontinentālajā Eiropā.

Laukstrādnieks, 1924. gada 21. augustā

Krusa. Valmieras pagastā uznācis postošs krusas negaiss. Smagi cietušas piecas jaunsaimnieku un viena vecsaimnieku druva. Rudzi, vasarājs, sakņaugi sakapāti. Vairākām ēkām rūtis izdauzītas. Kokiem lapas lielā vairumā norautas. Druvās daudzās vietās tikai melna zeme redzama. Atlikušo vasarāju bijuši spiesti nopļaut zaļbarībā. Krusas graudi esot bijuši mežābola lielumā. Zaudējums esot ap pusotru miljonu liels.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.