Statistikas dati un to interpretācija ir divas dažādas lietas. Jūnija sākumā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aktualizētie migrācijas skaitļi sociālajos medijos raisīja pretrunīgus tulkojumus.
Kādu ainu dati uzrāda un ko tie īsti pasaka par latviešu aizbraukšanu un atgriešanos valstī, un ko par ārvalstu imigrantu ieplūšanu?
Finanšu ministrijas Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja 3. jūnijā platformā "X" publicēja saiti uz CSP aktualizētajiem migrācijas datiem. "Latvijas iedzīvotāju migrācijas bilance kļūst pozitīva! 2023. gadā tā ir pozitīva, arī atskaitot Ukrainas bēgļu uzņemšanas ietekmi," viņa rakstīja.
Pēc divām dienām ar šo ierakstu dalījās arī uzņēmējs un ekonomists, SIA "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs. Viņš vēstījumam pievienoja savu komentāru: "Lieliskas pārmaiņas – dati rāda, ka latvieši atgriežas mājās, jo te algas un dzīves kvalitāte pieaug ātrāk nekā Rietumeiropā."
"Līdzīgi jau pirms dažiem gadiem migrācijas bilance kļuva pozitīva arī Lietuvā un Igaunijā, nu arī Latvijas algas ir sasniegušas līmeni, pie kura daudziem ir izdevīgi atgriezties pie ģimenes un savējiem," rakstīja ekonomists.
Plusos indieši un uzbeki
Jāņa Ošleja optimistiskais tonis uzrunāja daudzus. Viņa ierakstam platformā "X" ir vairāk nekā 60 tūkstoši skatījumu un tas nopelnījis vairāk nekā 150 "patīk". Vairāki desmiti sociālā tīkla lietotāju ar uzņēmēja ierakstu dalījās, to vidū arī "Jaunās Vienotības" politiķi, piemēram, ārlietu ministre Baiba Braže un Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks. Iespējams, valdošajās aprindās pozitīvajā vēstījumā saskata saistību ar tās realizētās politikas augļiem.
Vienlaikus šāds optimisms izraisīja arī pretreakciju, uzsverot, ka attiecībā uz latviešiem migrācijas bilance joprojām saglabājas negatīva.
Uz to norādīja arī Ritvars Eglājs, kurš sevi dēvē par cilvēkģeogrāfu. Viņš sarēķināja, ka patiesībā kopējo "pozitīvo" migrācijas bilanci (+2415) bez iebraukušajiem ukraiņiem (+2020) pamatā veido indieši (+683) un uzbeki (+132). Tikmēr latvieši aizvien ir mīnusos (-771). "Gavilēt par to ir tas pats, kas priecāties par pozitīvu migrācijas bilanci 1945.–1988. g., t. i., gavilēt par Latvijas kolonizēšanu," ierakstā atzīmēja Eglājs.
Ieva Vēja, piekrītot R. Eglāja dotajam rēķinam, tomēr piebilda: "Bet šie -771 ir visu laiku zemākais skaits, tas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā 2022. gadā un četras reizes mazāk nekā 2019. gadā. Tendencei saglabājoties, jau šajā vai nākamajā gadā latviešu migrācijas bilance kļūs pozitīva."
"Vairāk ne vienmēr nozīmē labāk"
"Cilvēki mēdz domāt, ka vairāk vienmēr ir labāk. Tā tas nav. Šajā gadījumā attiecībā uz iedzīvotāju sastāvu svarīgi ir nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā," "Latvijas Avīzei" skaidro Eglājs. "Proti, vai Latvija būs latviešu valsts vai jebkuram no astoņiem miljardiem?" Viņš atkāpjas arī Latvijas demogrāfijas vēsturē: "Piemēram, padomju okupācijas laikā arī iedzīvotāju skaits strauji auga, bet vai latviešu demogrāfiskais stāvoklis no tā uzlabojās? Protams, ka ne, jo tā bija krievu un citu tautību kolonistu ieplūdināšana, kuras iznākums, tā turpinoties, būtu latviešu tautas iznīcināšana."