Latvieši joprojām mīnusos

Statistikas dati un to interpretācija ir divas dažādas lietas. Jūnija sākumā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aktualizētie migrācijas skaitļi sociālajos medijos raisīja pretrunīgus tulkojumus.

Kādu ainu dati uzrāda un ko tie īsti pasaka par latviešu aizbraukšanu un atgriešanos valstī, un ko par ārvalstu imigrantu ieplūšanu?

Finanšu ministrijas Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja 3. jūnijā platformā "X" publicēja saiti uz CSP aktualizētajiem migrācijas datiem. "Latvijas iedzīvotāju migrācijas bilance kļūst pozitīva! 2023. gadā tā ir pozitīva, arī atskaitot Ukrainas bēgļu uzņemšanas ietekmi," viņa rakstīja.

Pēc divām dienām ar šo ierakstu dalījās arī uzņēmējs un ekonomists, SIA "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs. Viņš vēstījumam pievienoja savu komentāru: "Lieliskas pārmaiņas – dati rāda, ka latvieši atgriežas mājās, jo te algas un dzīves kvalitāte pieaug ātrāk nekā Rietumeiropā."

"Līdzīgi jau pirms dažiem gadiem migrācijas bilance kļuva pozitīva arī Lietuvā un Igaunijā, nu arī Latvijas algas ir sasniegušas līmeni, pie kura daudziem ir izdevīgi atgriezties pie ģimenes un savējiem," rakstīja ekonomists.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Plusos indieši un uzbeki

Jāņa Ošleja optimistiskais tonis uzrunāja daudzus. Viņa ierakstam platformā "X" ir vairāk nekā 60 tūkstoši skatījumu un tas nopelnījis vairāk nekā 150 "patīk". Vairāki desmiti sociālā tīkla lietotāju ar uzņēmēja ierakstu dalījās, to vidū arī "Jaunās Vienotības" politiķi, piemēram, ārlietu ministre Baiba Braže un Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks. Iespējams, valdošajās aprindās pozitīvajā vēstījumā saskata saistību ar tās realizētās politikas augļiem.

Vienlaikus šāds optimisms izraisīja arī pretreakciju, uzsverot, ka attiecībā uz latviešiem migrācijas bilance joprojām saglabājas negatīva. 

Uz to norādīja arī Ritvars Eglājs, kurš sevi dēvē par cilvēkģeogrāfu. Viņš sarēķināja, ka patiesībā kopējo "pozitīvo" migrācijas bilanci (+2415) bez iebraukušajiem ukraiņiem (+2020) pamatā veido indieši (+683) un uzbeki (+132). Tikmēr latvieši aizvien ir mīnusos (-771). "Gavilēt par to ir tas pats, kas priecāties par pozitīvu migrācijas bilanci 1945.–1988. g., t. i., gavilēt par Latvijas kolonizēšanu," ierakstā atzīmēja Eglājs.

Ieva Vēja, piekrītot R. Eglāja dotajam rēķinam, tomēr piebilda: "Bet šie -771 ir visu laiku zemākais skaits, tas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā 2022. gadā un četras reizes mazāk nekā 2019. gadā. Tendencei saglabājoties, jau šajā vai nākamajā gadā latviešu migrācijas bilance kļūs pozitīva."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Vairāk ne vienmēr nozīmē labāk"

"Cilvēki mēdz domāt, ka vairāk vienmēr ir labāk. Tā tas nav. Šajā gadījumā attiecībā uz iedzīvotāju sastāvu svarīgi ir nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā," "Latvijas Avīzei" skaidro Eglājs. "Proti, vai Latvija būs latviešu valsts vai jebkuram no astoņiem miljardiem?" Viņš atkāpjas arī Latvijas demogrāfijas vēsturē: "Piemēram, padomju okupācijas laikā arī iedzīvotāju skaits strauji auga, bet vai latviešu demogrāfiskais stāvoklis no tā uzlabojās? Protams, ka ne, jo tā bija krievu un citu tautību kolonistu ieplūdināšana, kuras iznākums, tā turpinoties, būtu latviešu tautas iznīcināšana."

R. Eglājs uzskata, ka 

pašreizējo Latvijas migrācijas datu saukšana par "pozitīvu migrācijas bilanci" un tamlīdzīgi var kalpot kā dūmu aizsegs jaunai kolonizēšanai un kā "pamatojums" atvērto robežu migrācijas politikai.

"Bet, protams, oficiālās statistikas portālā ir pieejamas statistikas tabulas un ikviens var pārliecināties, piemēram, kā patiesībā migrācijas ietekmē valstī ir mainījies latviešu skaits un kā indiešu skaits," viņš rezumē. "Un priecājos, ka man ir izdevies pievērst sabiedrības uzmanību tam, kā ir patiesībā."

"Interpretē tā, kā paši jūtas"

Uzņēmējs un ekonomists J. Ošlejs sarunā ar "Latvijas Avīzi" noraida, ka migrācijas procesu vērtējumā ir pārspīlēti optimistisks: "Pirmkārt, kā rāda aktuālie skaitļi, Latvijā vairāk iebrauc cilvēku nekā izbrauc no valsts. Tas ir vissvarīgākais vēstījums, un tā pēc ļoti, ļoti ilgiem gadiem ir milzīga pārmaiņa. Domāju, ka tas iezīmē jau iepriekš Lietuvā un Igaunijā novērojamo tendenci. Proti, 

kad valsts sasniedz zināmu labklājības līmeni relatīvi pret Rietumeiropu, rodas jēga atgriezties un strādāt Latvijā. 

Jo atšķirības algā ir ļoti mazas, bet atšķirības dzīves kvalitātē, ņemot vērā, ka te ir ģimene, ierasta vide, daudz labākas karjeras iespējas nekā Rietumos, cilvēki izvēlas atgriezties Latvijā."

Statistika rāda, ka pēdējo desmit gadu laikā (2013.–2023.) no valsts izbraukuši par 47,5 tūkstošiem latviešu vairāk nekā atgriezušies. Tas nozīmē, ka latviešu migrācijas dēļ šajā periodā zaudēts vairāk nekā vesels Tukuma novads.

Taisnība, ka ar katru gadu plaisa starp izbraukušo un atbraukušo latviešu skaitu mazinās. Līdz 2023. gadam šī atšķirība ir nepilns tūkstotis, tomēr tas vēl aizvien ir mīnusā (-771).

"Beidziet, tas ir smieklīgi mazs cipars, kas ir praktiski tuvu nullei uz mūsu diviem miljoniem iedzīvotāju," 2023. gada datus vērtē J. Ošlejs. "Ja gribat ļoti precīzi, var teikt, ka arī pozitīvais migrācijas saldo, kas ir daži tūkstoši (+2415), patiesībā ir neitrāls, bet principā pozitīvs. Un es uzskatu, ka tā ir ļoti nozīmīga pārmaiņa."

Ekonomists pauž pārliecību, ka mēs atkārtosim Lietuvas un Igaunijas ceļu, kuras pozitīvu migrācijas bilanci sasniegušas jau iepriekšējos gados.

Igaunijas pilsoņu vidū pozitīva migrācijas bilance ir jau kopš 2017. gada (izņemot 2020. gadu). Lietuvā situācija, kad tās pilsoņi vairāk atgriežas nekā aizbrauc no valsts, ir kopš 2020. gada.

Latvijas pilsoņu migrācijas bilance joprojām saglabājas negatīva, un 2023. gadā tā ir -1,5 tūkstoši. Jāatzīmē, ka desmit gadu laikā stāvoklis ir mainījies pozitīvā virzienā un atšķirība ir gandrīz desmit reižu – vēl 2013. gadā Latvijas pilsoņu migrācijas saldo bija -14,4 tūkstoši.

"Nākamgad, kad mēs augsim ātrāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, šis skaitlis pārvietosies aizvien pozitīvākā virzienā," prognozē J. Ošlejs. Viņš uzsver, ka, vērtējot datus, svarīgi ir aplūkot tos plašākā kontekstā, tai skaitā jāsaprot, kas notiek citās valstīs: "Visbiežāk pieļautā kļūda ir pieņēmums – ja iepriekš kaut kas ir noticis tā, tad arī nākotnē notiks tāpat. 

Daudz pareizāk ir vērtēt, kā līdzīgos gadījumos ir noticis citās valstīs un vai pasaule nav mainījusies tā, ka agrākās idejas vairs nav spēkā."

"Domāju, ka cilvēki vienmēr datus interpretē tā, kā viņi paši jūtas. Un ir cilvēki sociālajos tīklos, kas jūtas ne tik priecīgi," rezumē Ošlejs, komentējot auditorijas pretrunīgās reakcijas par viņa skatījumu uz aktuālo migrācijas ainu.

Uzticēties datiem un skatīties plašāk

Arī CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Anna Ceriņa pauž: "Katrs dzīvojam savā burbulī un arī datus interpretējam caur savu prizmu. Ieteiktu skatīties plašāk un uzticēties datiem. Katram ir savs informācijas patēriņš, īpaši jau sociālajos medijos. Vienreiz kaut ko paskatoties, algoritmi pēc tam piedāvā līdzīgu saturu, un tā katrs nonāk savā informācijas telpā."

Analizējot migrācijas tendences, CSP pārstāve atzīmē, ka 2022. gadā pirmo reizi, kopš dati tiek analizēti (sākot no 1990. gada), bija vērojams pozitīvs migrācijas saldo (iebraukušo vairāk nekā aizbraukušo). 

Lielāko imigrācijas pieaugumu galvenokārt veidoja 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tika ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Arī 2023. gadā migrācijas saldo bija pozitīvs, un pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši reemigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Starptautisko ilgtermiņa migrantu dzimuma un vecuma struktūra liecina, ka aktīvākais migrācijas vecums ir no 25 līdz 40 gadu vecumam, un aktīvāki ir vīrieši.

Galvenās emigrācijas mērķa valstis (uz kurieni no Latvijas aizbrauca) 2023. gadā bija Vācija (2323), Ukraina (2284), Lielbritānija (2183), Nīderlande (1131) un Norvēģija (913). Bet valstis, no kurām 2023. gadā Latvijā visvairāk iebrauca, bija Ukraina (4737), Lielbritānija (2725), Krievija (1709), Indija (1242) un Vācija (967).

Pērn Latviju pameta 5435 latvieši, bet atgriezās 4664 latvieši (-771). Starp pārējām tautībām lielākās izmaiņas bija krieviem (iebrauca 2925, izbrauca 3657). Lielākais pieaugums bija ukraiņiem (iebrauca 4424, izbrauca 2404) un indiešiem (iebrauca 1094, izbrauca 411).

Kopš 2013. gada tiek apkopoti arī dati par reemigrantiem. Tie ir Latvijas valsts piederīgie – pilsonis, nepilsonis vai Latvijā dzimusi persona, kuri bija emigrācijā un imigrējuši attiecīgajā gadā. 

Dati liecina, ka desmit gadu laikā reemigrantu īpatsvars variē no 24 līdz 68%.

2022. gads bijis reemigrantu rekordgads, kad Latvijā atgriezās 9309 valsts piederīgie, pērn atgriezās par 1137 personām mazāk. Lielākā daļa no tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas atgriežas Latvijā, to izdara pirmos divus līdz trīs gadus pēc emigrēšanas.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji