Moldova, kur Krievijas propaganda strādā atspērusies visā valstī, ar īpašām bažām raugās uz reģionu pie pašas Ukrainas robežas – pašpasludināto pundurvalsti Piedņestru.

Reklāma

Tās teritorijā vēl kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma atrodas Krievijas armija un milzīgi apjomi Krievijai piederošu ieroču. Sava valdība, robeža ar pasu kontroli un pat sava nauda – tā 4163 kvadrātkilometrus lielajā zemes strēlē iekārtojušies Piedņestras separātisti. Viens no diviem Piedņestras karogiem ir teju identisks Krievijas karogam – ar vien acij īpaši nemanāmu atšķirību proporcijās. Nav nekāds brīnums, ka ne tikai Moldovas, bet arī Eiropas skati Piedņestras virzienā tiek raidīti, izjūtot pastāvīgas bažas.

Turklāt fakts, ka Piedņestra paralēli simpātijām pret Krieviju spēlē vēl arī pati savu spēli ar augstām likmēm biznesa laukā, padara īpaši sarežģītu uzdevumu "lasīt" šī separātistu reģiona raidītos signālus.

Prasīs aneksiju – vai tiešām?

Izaicinoša situācija izveidojās, gaidot šogad februāra beigās sasaukto Piedņestras kongresu, kurā pulcējās visu līmeņu deputāti. Iepriekšējais kongress tika sasaukts 2006. gadā, kad deputāti vienojās par nepieciešamību rīkot referendumu, lai integrētos Krievijā. Pastāvēja bažas, ka vēsture varētu atkārtoties. Nojausma par gatavošanos kam vērienīgam bija arī pateicīgs brīdis, lai nāktu klajā ar pārspīlētiem paziņojumiem, ko kāri tvēra gan sociālie tīkli, gan mediji un pētnieki, iespējams, ne pietiekami kritiski izvērtējot ziņu avota uzticamību. "Piedņestras deputāti 28. februāra kongresā gatavojas prasīt Maskavai Piedņestras aneksiju," nedēļu pirms kongresa vēsta Gruzijā bāzētās ziņu vietnes "Gamziri24" konts platformā "X", pievienojot atsauci uz informācijas avotu: "Piedņestras opozicionārs Genādijs Čorba." Tajā pašā dienā brīdinājumu par draudīgu situāciju izplata arī ASV Vašingtonā bāzētais Kara studiju institūts (ISW): 

"Brīdinājums: Piedņestra varētu organizēt referendumu par pievienošanos Krievijai, lai atbalstītu Krievijas hiprīdoperāciju pret Moldovu." 

Institūts atsaucas uz "prominentu Piedņestras opozīcijas aktīvistu", kurš "21. februārī brīdinājis, ka Piedņestras deputātu kongress 28. februārī lūgs Krievijai anektēt Piedņestru" – šādu informāciju, spriežot pēc atsauces, institūta pētnieki ir izlasījuši Krievijas medija "Vedomosti" interneta vietnē, kuram piekļuve Latvijā ir aizliegta.

Kas skaļāks, to pamana

Kas tad ir šīs informācijas paudējs – Piedņestras opozicionārs Genādijs Čorba? Garākā izklāstā vietnē "X" tieši Piedņestras kongresa dienā, kas notiek reģiona galvaspilsētā Tiraspolē, to skaidro moldāvu žurnāliste Paula Erizanu, kas sadarbojas ar BBC, "The Guardian", "The Financial Times" un citiem starptautiski pazīstamiem medijiem. Lietojot apzīmējumu "opozīcijas politiķis", viņa izmanto pēdiņas, bet Čorbas sensacionālo paziņojumu nodēvē par baumām. "Tas ir bijušais Piedņestras sakaru "ministrs", kas atsēdējis cietumā par jaunās Tiraspoles valdības kritiku," atklāj Erizanu. Viņai arī zināms, ka mēnesi pirms kongresa Čorba lūdzis kādam žurnālistam ziņot, ka Piedņestras līderu organizēto protestu laikā pret Kišiņevas noteiktajiem muitas pasākumiem notiks terora akts. 

Šī informācija izrādījusies melīga – līdzīga simtiem citu viltus spridzināšanas draudu, ko Moldovas varas iestādes saņem pēdējo divu gadu laikā 

un kas tiek uzskatīti par daļu no Krievijas hibrīdkara. Vēl iepriekš Čorba sniedzis pretrunīgu informāciju par Piedņestras drošībnieku pret viņu pašu vērstajiem pasākumiem. "Gada beigās Piedņestrā tiks rīkotas vēlēšanas, un Čorba, šķiet, vēlas pievērst sev uzmanību, lai varētu sekmīgāk tajās startēt – tā man stāstīja kāda valsts amatpersona. Tomēr tikpat labi viņš ar savām aktivitātēm var kalpot kādām ārvalstu interesēm," secina moldāvu žurnāliste.

Armijas formas, Georga lentītes un dejas: Piedņestras galvaspilsētā Tiraspolē svin 9. maiju – šogad kā katru gadu.

Līdzības ar Ukrainas situāciju?

Kā zināms, Piedņestras kongress februāra sākumā tiešām vērsās pie Krievijas, bet ko gan separātisti lūdza un kādi varētu būt viņu motīvi? "Pēc sākotnējiem publiski izskanējušajiem paziņojumiem Piedņestras varas iestādes, šķiet, nobijās no iespējamajām sekām un jau pirms kongresa ziņoja, ka prasīt Krievijai anektēt Piedņestru nav viņu plānos," skaidro Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks. 

"…un, ja iedziļinās kongresa lēmumos, tad sākotnēji iecerētais teikums "mēs prasām Krievijas palīdzību" tika precizēts par "mēs prasām Krievijas diplomātisko palīdzību"."

Un tomēr – Krievijai lojāls separātistu reģions vēršas pie Krievijas pēc palīdzības, un Krievija to izmanto par ieganstu kara sākšanai: līdzīgs scenārijs ir jau pieredzēts. Lai kliedētu bažas par iespējamajām paralēlēm, kādas šķietami ir Moldovas situācijā ar Piedņestru un Ukrainā – ar Donbasu, Mažeiks mudina raudzīties faktoloģiski, vispirms jau norādot, ka Krievijai nav robežas ar Moldovu: "Ukrainas austrumos blakus ir Krievija, savukārt Moldovas austrumos ir Ukraina. Piedņestrai nav lielu kaujas spēju, nedz arī iespējas tās palielināt." Bažas tiecas kliedēt arī Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs: "Veids, kādā Tiraspoles separātisti vērsās pie Krievijas, varbūt arī varētu atgādināt situāciju Ukrainā pirms kara sākuma. Tomēr, ja mēs raugāmies uz vēstījuma saturu, var redzēt, ka tas ir pavisam atšķirīgs."

Moldovas varasiestāžu vērtējumā galvenais iemesls Piedņestras kongresa sasaukšanai bijusi iespaida atstāšana. 

"Moldovas varasiestādes cenšas izdarīt spiedienu uz Piedņestru, kurai kopš gada sākuma ir jārēķinās, piemēram, ar jauniem muitas un zāļu aprites nosacījumiem," skaidro Mažeiks. "Visdrīzākais, viņi vēlējās raidīt signālu, ka iespējama eskalācija, ja tas turpināsies." Arī Nosatijs uzskata, ka Piedņestras kongress centies pievērst reģionam globāla mēroga uzmanību, lai tiktu pamanīta jaunā situācija, kurā Moldovas lēmumi nostādījuši separātistu pašpārvaldi un kas Piedņestras ieskatā ir nelikumīga.

Apdraudējums saglabājas

Vai, uzskatot šo par viltus trauksmi, tagad var gulēt mierīgi? Drīzāk jau nē. Piedņestras "ciešanas" Kremlī nav palikušas nepamanītas. Vēl pirms Piedņestras kongresa februāra vidū Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka vēloties atsākt sarunas par politisko procesu noregulēšanu Piedņestrā "5+2" formātā (Moldova, Piedņestra, EDSO, Krievija, Ukraina, kā arī ASV un ES novērotāju statusā), – tā raksta "newdaynews.ru" un citē Lavrovu: "Mums (! – Red.) tur tomēr 200 000 pilsoņu dzīvo, un, protams, mēs esam norūpējušies par viņu likteni un neļausim, lai viņi kļūst par kārtējās Rietumu avantūras upuriem." 

Līdz ar to Krievija, kas nekādi īpaši netika reaģējusi uz Piedņestras kongresa lēmumiem un lūgumiem, kā parasti spēlē pati savu spēli – ar vai bez noteikumiem, bet savā tempā. 

Kamēr karš Ukrainā ir Krievijas ikdiena, Piedņestras izaicinājums saglabājas.

Modrību, raugoties Piedņestras virzienā, nezaudē arī Moldovas Ārlietu ministrija. Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs, raksturojot Piedņestru, skaidro, ka pati vēsturiskā situācija reģionā jau vien ir pamats bažām: "Nelielajā Piedņestras teritorijā, kur dzīvo mazāk nekā 500 000 cilvēku, ir ap 12 000 militārpersonu un paramilitārā kontingenta, kas ir krietni augsts īpatsvars. Vēl aptuveni 2000 cilvēku šajā reģionā ir tā dēvētie Krievijas miera uzturēšanas spēki, kas koncentrējas vietās, kur kopš PSRS laikiem atrodas munīcijas noliktavas. Lai arī krājumi ir seni, dažādu ieroču daudzums Piedņestrā ir ļoti apjomīgs. Piemēram, Kobasnas munīcijas noliktavā glabājas ap 20 000 tonnu ieroču un bruņojuma." Jautāts, vai tas viss, raugoties no mūsdienu skatpunkta, tiek uzskatīts par būtisku apdraudējumu, Nosatijs konkretizē: "Daļa valsts teritorijas, kuru Moldova nekontrolē; nelegāla Krievijas karaspēka klātbūtne tajā, kas – precizēsim – pakļaujas tiem pašiem ģenerāļiem, kuri komandē Krievijas armijas daļas, kas karo Ukrainā; milzīgi ieroču krājumi, kurus nekontrolē ne tikai vietējā administrācija, bet arī starptautiskie uzraugi: tas nenoliedzami ir būtisks apdraudējums."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.