10.1 °C
Gandrīz divus gadus ilgie opozīcijas centieni beidzas ar pieredzējušā pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa atbrīvošanu. Ja katrs domes priekšsēdētāja priekšlikums par kādas amatpersonas iecelšanu vai projekta īstenošanu domniekiem ir jāuzlūko ar aizdomām, vai aiz tā neslēpjas kādas intereses, tad pašvaldības vadītājs ir zaudējis deputātu uzticību, uzskata Valkas novada deputāts Viesturs Zariņš (“JV”).
Viņš bija galvenais iniciators ilggadējā Valkas novada priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija/”Latvijas attīstībai”) atbrīvošanai no amata, par ko ceturtdien domes sēdē nobalsoja deviņi no 15 deputātiem.
Tas bija iespējams, jo V. A. Krauklim vairs neuzticējās arī trīs domnieki no viņa komandas.
V. A. Kraukļa demisijas atbalstītājiem bija dažāda motivācija, kāpēc viņi tā balsoja, bet galvenais iemesls – domes priekšsēdētāja ierosinājums Valkā atvērt azartspēļu zāli – ir saistīts ar vairāk nekā pusotru gadu seniem notikumiem, “no kuriem atkal ir notrausti putekļi”, kā domes sēdē to raksturoja V. A. Krauklis. Viņš šajā sasaukumā esot pieredzējis nepārtrauktus opozīcijas centienus “gāzt Kraukli, aiz kā, iespējams, stāv dažu uzņēmēju vēlme strādāt savās interesēs”. V. A. Krauklis aizejot ar labi padarīta darba sajūtu, šis arī esot pirmais gads, kad pašvaldībā ir palielinājies iedzīvotāju skaits. Ceturtdien vēl nebija skaidrs, vai domniekiem izdosies vienoties par jauno domes priekšsēdētāju. Līdz tam domi vadīs priekšsēdētāja vetniece Unda Ozoliņa, kura arī ievēlēta no Vidzemes partijas/ “Latvijas attīstībai” (VP/”LA”) saraksta.
Pāraudzis maza novada mērogus
V. A. Krauklis bija viens no pieredzējušākajiem pašvaldību vadītājiem. Viņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks un savā ietekmē krietni pāraudzis vienas nelielas pašvaldības mērogus. Iespējams, arī ar to var skaidrot viņa vadības stilu, kuru kritizēja opozīcija, uzskatot, ka V. A. Krauklis bieži vienpersoniski izlemj būtiskus jautājumus, nekonsultējoties ar citiem domniekiem vai noklusējot informāciju.
Astoņu deputātu ierosinātajā demisijas pieprasījumā ir pieminēts arī V. A. Kraukļa brauciens uz Kutaisi pašvaldību Gruzijā.
Domes vairākums bija pret komandējuma piešķiršanu, bet mērs tomēr aizbrauca par privātiem līdzekļiem, piesakot sevi kā oficiālu pašvaldības pārstāvi, kas arī ir galvenais pārmetums. Lai gan šī epizode ir vairāk iegansts, tā daļēji parāda, kāpēc koleģiāla sadarbība domē ir apgrūtināta.
V. A. Kraukli pirmo reizi Valkas pilsētas mēra amatā ievēlēja 2001. gadā. Viņš vadīja domi arī nākamajā sasaukumā, bet 2006. gadā veiksmīgi startēja 9. Saeimas vēlēšanās, toreiz pārstāvot Tautas partiju. Valkā jau kā novada priekšsēdis viņš atgriezās pēc 2013. gada vietējām vēlēšanām, kopš tā laika vadīja pašvaldību, bet pēc 2021. gada vēlēšanām jau bija jāstrādā ar vienas balss pārsvaru aktīvas opozīcijas apstākļos. Pēc 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gada nogalē viņš palika arī bez politiskās aizmugures Saeimā un valdībā, kurā viņa pārstāvētās Vidzemes partijas sabiedrotā – partija “Latvijas attīstībai” – vairs neiekļuva. Drīz pēc Saeimas vēlēšanām pērnajā rudenī V. A. Krauklis paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar “Latvijas attīstībai”.
Kā LPS priekšsēdētāja vietnieks V. A. Krauklis sarunās ar ministrijām ir cīnījies ne tikai par sava novada, bet visu pašvaldību interesēm. Pirms domes sēdes, kurā lēma par V. A. Kraukļa atbrīvošanu, viņš feisbukā uzskaitīja, kādu valsts atbalstu viņam ir izdevies panākt Valkas novadam, bet faktiski no tā ieguva arī citas pašvaldības – piemēram, panākta iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas metodikas maiņa, kas papildus novada budžetā devusi 438 797 eiro, pašvaldības ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem saņēma īpašo valsts budžeta dotāciju. Labo darbu uzskaitījums ir krietni garāks un tieši ar to V. A. Krauklis saista viņa gāšanai izvēlēto laiku, jo iemesli, ar ko neuzticības balsojums ir pamatots, ir meklējami senākā pagātnē. “Tagad viss ir sagatavots, lai līdz vēlēšanām tie, kas būs pie varas, varētu parādīt labos darbus, ir projekti diviem gadiem uz priekšu,” “Latvijas Avīzei” sacīja V. A. Krauklis.
Zariņš meklē Kraukļa pārkāpumus
Valkas novads ir mazākā pašvaldība, ja nemin Varakļānu novadu, kas šādā statusā būs tikai vienu sasaukumu. Pašvaldību vēlēšanās 2021. gada jūnijā Valkas novadā bija reģistrēti 6540 balsstiesīgie, no kuriem vēlēšanās piedalījās 2474 jeb 37,8% vēlētāju. No tiem 1314 jeb 53,1% pilsoņu nobalsoja par V. A. Kraukļa pārstāvēto VP/ “LA” sarakstu, kurš ieguva astoņus no 15 mandātiem – tas ir par vienu vietu vairāk nekā konkurentiem kopā. “Jaunās Vienotības” un Latvijas Zemnieku savienības saraksts, kuru atbalstīja 790 novada cilvēki, ieguva piecus mandātus, bet Nacionālā apvienība, par kuru nobalsoja 325 vēlētāji, – divus.
Varētu šķist, ka tik nelielas iedzīvotāju daļas izraudzītajiem pārstāvjiem domē ir visas iespējas koleģiāli strādāt kopā un nekas nebūtu jādala. Agrāk tā arī esot bijis – V. A. Krauklis bija priekšsēdētājs, bet Viesturs Zariņš – viņa vietnieks. Taču tad abu attiecības esot saasinājušās, iespējams, privātu iemeslu dēļ, kas atsaucies arī uz sadarbību pašvaldībā. V. Zariņš kā jurists sācis pastiprināti vērtēt pašvaldības dokumentus un projektus, atklājot, ka ne viss tur ir labākajā kārtībā. Tiesa, V. Zariņš esot noklusējis, ka kāds pašvaldības lēmums ir bijis arī ar viņu saistīta uzņēmuma interesēs. Tāpēc citi domnieki domā, ka V. A. Kraukļa nomaiņa ar V. Zariņu mēra amatā nebūtu pieļaujama, jo tas gaisotni pašvaldībā neuzlabotu. Taču
V. Zariņa spējas noskaņot pret V. A. Kraukli ne tikai opozīciju, bet arī vairākus no mēra saraksta ievēlētos deputātus ir devušas rezultātu.
“Vents Armands Krauklis dara tā, kā uzskata par pareizu, nerēķinoties ar pārējo domnieku viedokli, “Latvijas Avīzei” sacīja V. Zariņš. Viņaprāt, brauciens uz Gruziju, kurā priekšsēdis ir baudījis visus labumus kā oficiāls pašvaldības pārstāvis, lai gan dome nebija viņu komandējusi, ir tikai viens piemērs. Taču mēra līdzšinējā darbība esot novedusi līdz tam, ka uz katru viņa darbību domnieki jau skatoties ar aizdomām, vai neesot kādas slēptas priekšsēža personīgās intereses, piemēram, vai amatam pieteiktais kandidāts nav viņam pietuvināts. Nesen V. A. Krauklis izteica nožēlu, ka deputāti nav atbalstījuši kādas ražošanas ēkas projektu, jo tas būtu radījis jaunas darba vietas. V. Zariņš teica, ka pašvaldībā jau esot vairākas ražošanas ēkas, novadam arī esot tik lielas saistības, ka tas nevarot vairāk atļauties. Uz jautājumu, vai strīda pamatā nav viņa un V. A. Kraukļa sens privāts konflikts, V. Zariņš neatbildēja, apgalvojot, ka attiecības saasinājušās tad, kad pēc pašvaldību vēlēšanām arī viņš nolēmis kandidēt uz mēra amatu. Toreiz V. A. Krauklim vēl bija vairākums – astoņas balsis – un viņš pārspēja mēra vēlēšanās V. Zariņu.
Azartspēļu zāle vairoja neuzticību
Tagad triju no valdošā saraksta ievēlēto deputātu – Gitas Avotes, Jāņa Anžes un Vilmāra Vesingi – V. A. Kraukļa komandā vairs nav. Divi no viņiem arī parakstīja lēmuma projektu par priekšsēdētāja atbrīvošanu. V. Vesingi to neparakstīja, jo nepiekrīt iesniegumā minētajai motivācijai. “Vents Krauklis ir bijis novada attīstības dzinulis. Tas ir viņa nopelns, ka pašvaldība ir attīstījusies. Brauciens uz Gruziju nevar būt iemesls priekšsēdētāja atbrīvošanai,” “Latvijas Avīzei” pirms sēdes teica V. Vesingi. Viņš ir jaunās paaudzes politiķis, kuram ir tikai 28 gadi. V. Vesingi nav nevienas partijas biedrs. Viņš uzskata, ka pašvaldībā ir jāvalda labas pārvaldības principiem un domes darbībai ir jāatbilst modernas mūsdienu vietējās varas prasībām, lai attaisnotu vēlētāju uzticēšanos. Viņš atzīst, ka neviens cits domnieks nebija un, iespējams, arī nebūs tik jaudīgs kā V. A. Krauklis, taču pārmaiņām bija jānotiek. V. Vesingi arī nepiekrīt V. Zariņam, ka labas idejas būtu jānoraida tikai tāpēc, ka tās ir virzījis V. A. Krauklis.
V. Vesingi, skaidrojot savu balsojumu, atsaucās tieši uz notikumiem drīz pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gada otrā pusē. Runa ir par ģimeņu atpūtas un izklaides centra izbūves projektu, kuru uzņēmējs bija plānojis īstenot V. A. Kraukļa ģimenei piederošā īpašumā, ko tā pārdeva investoram. Taču uzņēmuma interesēs bija centrā atvērt arī azartspēļu zāli, kam bija nepieciešama domes atļauja. No V. Vesingi stāstītā izriet – pēc laika ir atklājies, ka uzņēmums sākotnēji ir samaksājis tikai daļu no īpašuma pirkšanas summas, bet pārējo naudu ēkas īpašnieks varētu saņemt tikai pēc tam, kad dome būtu devusi atļauju arī spēļu zāles ierīkošanai. “Vents Krauklis bija finansiāli ieinteresēts, lai būtu arī spēļu zāle. Viņš nedrīkstēja šo lēmumu ietekmēt un par to uzstāties, bet viņš turpināja aģitēt par spēļu zāles atvēršanu, tā graujot savu reputāciju. Pagāja vairāki mēneši, kamēr tas murgs tika apturēts,” skaidroja V. Vesingi.
Dome ieceri noraidīja, pret to nobalsoja visi deputāti – arī V. A. Krauklis. Jāatgādina, ka tolaik V. A. Kraukļa sabiedrotie no “Latvijas attīstībai” vēl vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas pārraudzīja pašvaldību un to vadītāju darbības likumību. V. A. Krauklis tagad savukārt skaidroja, ka nevienā dokumentā neesot bijis ierakstīts, ka īpašuma pārdošana ir saistīta ar nosacījumu, ka ir nepieciešama domes piekrišana spēļu zāles atvēršanai. Abas puses bija vienojušās par termiņu, līdz kuram nauda jāsamaksā. Tā esot viņa oponenta V. Zariņa taktika “paņemt mazas patiesības druskas un apaudzēt ar meliem, lai radītu stāstu, kuram daļa sabiedrības arī notic”.
