9 °C
Kultūrtelpā "Ola Foundation" (Ogļu ielā 12A Rīgā) sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu "Arterritory.com" no 1. marta līdz 30. jūnijam apskatāma tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres brīnišķīga personālizstāde "Vecums rotaļājas".
Viņa ir viena no spilgtākajām un atraktīvākajām Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas personībām, un šodien, kad tekstilmāksla atkal atgriežas uzmanības fokusā, Edītes Pauls-Vīgneres bezrobežu radošums un māka radīt enerģētiski uzlādētus objektus un tēlus apliecina viņas izcilības statusu. 2023. gadā Edīte Pauls-Vīgnere saņēma Purvīša balvu par mūža ieguldījumu. Viņa turpina radoši strādāt joprojām, kādreiz gigantiskos formātus pārvēršot koncentrētākos apjomos.
Izstādītas 35 jaunradītas asamblāžas, kas tapušas pavisam nesen – no dzīves ritumā pamanītiem un noglabātiem niekiem, vienlaikus apskatāmi arī trīs viņas senākie darbi – gobelēni/objekti "Invāzija" (1991), "Tropi" (2000) un "Apokalipse" (1991). Izstādē iekļauti arī mākslinieces dēla Paula Vīgnera darbi. "Mani darbi nav nekas cits kā vien mani pārdzīvojumi. Es domāju, ka mākslinieks ir cilvēks, kurš pasauli redz daudz dziļāk nekā jebkurš cits. Viņam ir paplašināts skatiens. Es strādāju nenormāli. Tas prasīja milzīgu atdevi. Jo man visu laiku bija jāmainās. Es nekad neatpūtos. Grūts ir mākslinieka liktenis. Tur neko nevar darīt. Bet tā ir jābūt! Tikai ar daudz ciešanām var radīt darbus," teic Meistare.
Izstādes kuratores ir Una Meistere un Daiga Rudzāte, iekārtotāji – Martins Vizbulis un Uldis Timoško, grafisko dizainu veidojis Kirils Kirasirovs.
Stāsts par Aisedoru un Latviju
No vakardienas, 5. marta, līdz pat nākamā gada 1. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā varēs apbrīnot izstādi "Ķermeņa dzeja. Aisedora Dunkane, Raimonds Dunkans un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados". Tās pamatā ir patiesi aizraujošs stāsts – par slaveno amerikāņu dejotāju un horeogrāfi Andželu Aisedoru Dunkani (1877–1927) – spilgtāko modernās dejas pionieri –, kuru atbalstīja brālis – dejotājs un mākslinieks Raimonds Dunkans (1874–1966). 1913. gadā Aisedora Parīzē nodibināja plastiskās dejas skolu. Viņus abus iedvesmoja antīkās Grieķijas māksla un kultūra, kas izpaudās gan deju uzvedumos, gan tērpos – hitonos un togās, ko Aisedora valkāja uz skatuves, bet Raimonds – arī ikdienas dzīvē.
Arī Latvijā 20. gadsimta 20. gados viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, piemēram, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola. Tomēr viena no pirmajām latvietēm, kura sekoja plastiskās dejas vilinājumam, bija Aija Bertrāne-Dunkane (dzimusi Meta Ivanova, 1891–1978), Raimonda otrā sieva. Savulaik, aprakstot Rīgā notikušo plastisko deju vakaru, kāds latviešu žurnālists to nodēvēja par "ķermeņa dzeju".
Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas darbi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja krājuma, fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas, Raimonda Dunkana zīmējumi no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņā, kā arī Cuguharu Fužitas pašportrets no privātkolekcijas Latvijā. Kuratores: Ph. D. Valda Vidzemniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja, Dr. art. Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja.
Liepājā salidos zvaigznes
Sestdien, 9. martā, Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri (LSO) diriģenta Gunta Kuzmas vadībā uz koncertzāles "Lielais dzintars" skatuves, atskaņojot Friderika Šopēna Pirmo klavierkoncertu, kāps kanādiešu pianists Luī Lortī, kurš jau vairāk nekā trīs gadu desmitus veidojis savu karjeru kā viens no daudzpusīgākajiem pianistiem pasaulē. Jau otro gadu uz skatuves kāps arī Valda Vikmaņa Latvijas Jauno atskaņotājmākslinieku konkursa laureāti.
"Artdocfest/Riga" Ukrainas zīmē
Kinoteātrī "Splendid Palace" līdz piektdienai, 8. martam, norisinās starptautiskais dokumentālā kinofestivāls "Artdocfest/Riga", kura divās konkursa programmās "Baltic Focus" un "Artdocfest Open" kopumā var noskatīties vairāk nekā 30 dokumentālo filmu. "Tā kā Krievijas nežēlīgais un noziedzīgais karš pret Ukrainu un visu civilizēto pasauli ilgst jau trešo gadu, mēs padarām savu festivālu par zvanu, kas ziņo par draudiem pasaulei," saka festivāla "Artdocfest/Riga" prezidents Vitālijs Manskis.
Atgriešanās pēc 74 gadiem
Rīt, 7. martā, muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" (Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2, ieeja brīva) atklās izstādi "Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946–1949". Skatītāju Latvijā pirmo reizi satiks darbi, ko pēckara Vācijā veidojuši talantīgi, tolaik jauni latviešu mākslinieki – Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis.
