9.1 °C
Pretēji valsts ambiciozajiem mērķiem aizstāt dabasgāzi ar atjaunīgajiem resursiem tās patēriņš šogad palielinājies – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par gada deviņiem mēnešiem. Lai arī kopš 2022. gada Latvijas atkarība no dabasgāzes jūtami mazinājusies, pagaidām zilā liesma negatavojas apdzist.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā patērētās dabasgāzes apjoms audzis par 17,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada. No janvāra līdz septembrim valstī kopumā patērētas 6,402 TWh dabasgāzes (2023. gadā – 5,46 TWh). "Pieaugums skaidrojams ar lielāku dabasgāzes patēriņu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai," atzīmē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs. CSP dati rāda, ka straujš dabasgāzes patēriņa kāpums piedzīvots jau šā gada pašā sākumā – janvārī tas palielinājās par 72,6% salīdzinājumā ar patēriņu pirms gada.
"Galvenie iemesli tik straujam pieaugumam bija klimatiskie apstākļi un pieprasījuma pēc elektroenerģijas ražošanas palielināšanās,"
vērtē SPRK pārstāvis. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, 2024. gada pirmais mēnesis bija aukstākais janvāris kopš 2016. gada. "Attiecīgi lietotājiem nododamās siltumenerģijas apjoms palielinājās. Aukstās ārgaisa temperatūras dēļ reģionā pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas, turklāt janvārī Baltijas un Somijas reģionā remontā atradās elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 1700 MW, radot priekšnosacījumus Latvijā ražot vairāk elektroenerģijas un to eksportēt," skaidro Negribs.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā dabasgāzes patēriņš Latvijā strauji saruka par trešo daļu, samazinājums turpinājās arī 2023. gadā (nu jau – par 5,4%), bet šajā gadā šī tendence tika lauzta.
"Dabasgāzes patēriņa krituma vieni no galvenajiem iemesliem 2022. un 2023. gadā bija centieni gūt enerģētisko neatkarību no agresorvalsts Krievijas, kā arī ģeopolitisko norišu dēļ būtiski kāpušas dabasgāzes cenas.
Savukārt 2024. gadā dabasgāzes cenas ir normalizējušās un Krievijas imports Baltijā aizstāts ar stabilām piegādēm no citām valstīm,"
vēsturisko situāciju skaidro Negribs.
"Latvijas un Eiropas Savienības mērķis ir dekarbonizēt enerģētikas nozari un palielināt atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru enerģijas ražošanā, kas ietver atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā, tai skaitā dabasgāzes. Šie faktori kopumā padara dabasgāzes pieprasījumu Latvijā mainīgu – īstermiņā patēriņš var svārstīties, savukārt ilgtermiņā tiek veicināta pāreja uz alternatīviem enerģijas avotiem," rezumē Negribs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
