Sava enerģija. Vai apkures cenu lēcieni paliks pagātnē?

Kamēr Latvijā ir iespēja baudīt vasaras pagarinājumu, par rudens drēgnumu telpās pat domāt negribas.

Tomēr saulainās dienas var beigties vienā mirklī, un tad dabas spēki nekavējoties iedarbinās ierastos septembra nogales klimatiskos apstākļus. Turklāt kā parasti tas notiks līdz ar apjausmu par tuvojošos apkures rēķinu sezonu.

Siltumapgādes uzņēmumi gan apkures sezonā pārsteigumus nesola, arī energoresursu pieejamība un cenu prognozes liecina, ka atbalsta mehānismu mājsaimniecībām šoziem iedarbināt nevajadzēs.

Dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pašlaik veido 18,3 teravatstundas (TWh), kas ir aptuveni 78% no kopējās krātuves tehniskās jaudas, bet energoapgādes drošuma rezerves, kas ir paredzētas tieši Latvijas lietotāju apgādei ārkārtas gadījumā, ir nodrošinātas 1,86 TWh apjomā. 

Savukārt "Title Transfer Facility" biržā dabasgāzes vairumtirdzniecības cena šī gada septembrī līdzinās pagājušā gada cenai un ir piecas reizes zemāka nekā 2022. gada septembrī.

Lai arī valdība beidzot ir izveidojusi Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu (EIKIS), kas ļaus ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, "Latvijas Avīzes" aptaujātie eksperti lēš, ka šajā apkures sezonā to iedarbināt nemaz nevajadzēs.

Diversificē energoresursu portfeļus

"Pēc pāris krīzes gadiem, kad dabasgāzes cena uzkāpa ļoti augstu un arī šķeldas cena ievērojami pieauga, šobrīd siltumapgādes uzņēmumi atrodas situācijā, kuru varētu raksturot kā normālu – nekāda stresa nav, resursu iepirkumi ir iegājuši normālā gultnē, nozarē nav nekāda satraukuma par gaidāmo apkures sezonu," vērtē Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis, uzņēmuma "Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš.

Iepriekš kurināmo uzņēmumi iegādājās uz visu gadu vai pat vairākiem gadiem, toties pašlaik tie ir piesardzīgāki, piemēram, gāzi iepērk vien konkrētai apkures sezonai – laikam no oktobra līdz maijam. "Ja šādi līgumi tiek slēgti, tad tie jau tiek uzskatīti par ilgtermiņa līgumiem," secina siltumapgādes nozares eksperts. Šķeldas iegādi gan uzņēmumi veicot dažādi – daļa šo resursu iepērkot uz visu gadu, bet daudzi izmanto Latvijas un Lietuvas šķeldas biržas pakalpojumus, iegādājoties šķeldu par tā dēvēto "spot" cenu, kuru nosaka konkrētā brīža piedāvājums un pieprasījums. 

"Uzņēmumi ķer zemāko cenu, kas savā ziņā ir riskanti. Tāpēc tie diversificē savus energoresursu portfeļus – daļu pērkot ilgtermiņā, bet daļu īstermiņā. Tas šķeldas tirgū ir jauninājums un liek uzņēmumiem būt operatīvākiem," 

teic V. Vītoliņš, atzīstot, ka šķeldas izmantošana siltumapgādē vienmēr ir bijusi lētāka nekā apkure ar dabasgāzi. Turklāt abu šo energoresursu cena ir atgriezusies pirmskara līmenī.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Gāze pašlaik izmaksā 35–40 eiro par vienu megavatstundu (MWh), bet šķelda – 20–25 eiro par MWh. Aizstājot gāzi ar šķeldu, saimniekot ir ekonomiski izdevīgāk, tas ir vietējais resurss, kura pieejamība, salīdzinot ar gāzi, ir prognozējama, turklāt šķeldas katlumāju izbūvei siltumapgādes uzņēmumiem joprojām ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums. Protams, palielināsies spiediens uz šķeldu kā zaļo energoresursu, būs jāpierāda tās ilgtspēja. Pieļauju, ka nākotnē mēs vairs nevarēsim kurināt tik labas kvalitātes šķeldu, bet vēl tālākā nākotnē no šķeldas kā kurināmā vajadzēs atteikties vispār, jo, kurinot koksni, kaut kāds piesārņojums tomēr rodas. Tāpēc klimata mērķu sasniegšanai būs pilnībā jāpāriet uz bezizmešu tehnoloģijām," secina LSUA valdes loceklis.

Siltumu nedrīkst laist gaisā

Siltumapgādes uzņēmumi šobrīd aktīvi seko ES fondu atbalstam. "Jaunais atbalsta periods ir vaļā, tāpēc kopā ar atbildīgo ministriju esam ķērušies pie normatīvo aktu un atbalsta kritēriju izstrādes. Iepriekš atbalstu varēja saņemt katlumāju pārejai no fosilā uz biokurināmo, proti, no gāzes uz šķeldu, savukārt šobrīd fokuss ir uz bezizmešu tehnoloģijām," stāsta V. Vītoliņš.

Daudzi lielie siltumapgādes uzņēmumi jau ir veikuši rekonstrukcijas darbus – ir īstenoti vairāki nozīmīgi projekti: Rīgā uzbūvēta šķeldas katlumāja, kuras jauda ir 50 megavati (MW), Daugavpilī – 25 MW, Liepājā – 4 MW, kā arī divas katlumājas Jūrmalā – katras jauda ir 5 MW. 

"Arī daudzviet reģionos pēdējā laikā ir nākušas klāt vairākas nelielas katlumājas ar jaudu no viena līdz diviem MW. Ir labi, ka Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuri ražo tām piemērotus apkures katlus. 

Protams, iekārtas tiek ievestas arī no citām ES valstīm," stāsta LSUA valdes loceklis, informējot, ka šķeldas katlumāju īpatsvars kopējā apkures bilancē ir audzis un šobrīd veido vairāk nekā 50%.

"Ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam pilnībā atteikties no fosilā kurināmā. Nākamā atbalsta perioda lielākais izaicinājums būs uzņēmumiem saprast, kādas bezizmešu tehnoloģijas izvēlēties – vai tie būs siltumsūkņi, saules vai vēja elektrostacijas," skaidro V. Vītoliņš. Nākamajā atbalsta periodā siltumapgādes uzņēmumiem būs pieejami aptuveni 50 miljoni eiro. "Ja būs labi projekti, arī nauda tiem atradīsies," ir pārliecināts LSUA vadītājs, atzīstot, ka tiem ir jābūt saistītiem ar nākotnes tehnoloģijām, kas, piemēram, ļauj iegūt siltumu no datu centriem. "Šobrīd datu centru saražotais siltums tiek izmests gaisā, to varētu savākt, iespējams, nedaudz paaugstinot temperatūru, iepumpēt siltumapgādes tīklos, kā rezultātā nebūtu nekādu siltuma zudumu," skaidro V. Vītoliņš. Jautāts, vai ir veikti aprēķini par to, cik daudz siltuma datu centri "izpūš gaisā", viņš teic, ka ir pieejami dati par notekūdeņiem. 

"Ja Latvijā varētu savākt siltumu no visiem notekūdeņiem, tad nevajadzētu vairs kurināt energoresursus. Tāpēc šobrīd vajadzētu koncentrēties uz tā siltuma izmantošanu, kas tiek nelietderīgi izmests ārā.

Šādas enerģijas ir daudz, tikai problēma ir tāda, ka bieži vien šie enerģijas avoti atrodas tur, kur nav centralizētās siltumapgādes," secina V. Vītoliņš, norādot, ka jaunus datu centrus būtu efektīvi projektēt un būvēt centralizētās siltumapgādes tuvumā. Šāds datu centrs tiek plānots Salaspilī.

Jaunais atbalsta periods ir vaļā, tāpēc Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija kopā ar ministriju ķērusies pie normatīvo aktu un atbalsta kritēriju izstrādes. Iepriekš atbalstu varēja saņemt katlumāju pārejai no fosilā uz biokurināmo, proti, no gāzes uz šķeldu, savukārt šobrīd fokuss ir uz bezizmešu tehnoloģijām.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Gāzes krājumi pietiekami

Saskaņā ar vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" datiem šī gada 12. septembrī dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes krātuvē veidoja 18,3 TWh, kas ir aptuveni 78% no kopējās krātuves tehniskās jaudas, bet energoapgādes drošuma rezerves, kas ir paredzētas tieši Latvijas lietotāju apgādei ārkārtas gadījumā, ir nodrošinātas 1,86 TWh apjomā. "Tas ir vērtējams kā labs rādītājs un līdzinās pagājušā gada rezultātiem, kad 15. septembrī tika sasniegts 80% krātuves piepildījums, bet iesūknēšanas sezonas beigās, oktobrī, tas sasniedza 89%. Ņemot vērā vidējo iesūknēšanas intensitāti, var prognozēt, ka, komersantu interesei par dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalna krātuvē saglabājoties stabilai, krātuvē noglabātās dabasgāzes apjoms būs līdzvērtīgs 2023. gada apjomam," vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, norādot, ka 

jau šobrīd Inčukalna krātuvē dabasgāzes krājumu apjoms ir būtiski augstāks nekā, piemēram, 2022. gadā, tāpēc kopumā Latvijas un arī Baltijas reģiona un Somijas nodrošinājums ar dabasgāzes krājumiem ir raksturojams kā samērā augsts. 

"Balstoties uz iepriekšējo gadu pieprasījuma apjoma datiem, tas ir raksturojams kā pietiekams, lai nodrošinātu reģiona pieprasījumu apkures sezonas laikā," secina KEM eksperts.

Prognozē tarifu stabilitāti

Tā kā KEM kompetences ietvaros nav informācijas apkopošana par dabasgāzes tirdzniecības cenām lietotāju līgumos, atbildīgās ministrijas rīcībā nav informācijas par Latvijā uzkrātās dabasgāzes iegādes cenām. "Dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas 2024. gadā ES valstīs, salīdzinot ar analoģisku periodu 2023. gadā, ir būtiski samazinājušās. Piemēram, vidējā dabasgāzes cena 2023. gada astoņos mēnešos bija 41,38 eiro par MWh, bet 2024. gada astoņos mēnešos – 30,87 eiro par MWh, tātad samazinājusies par 25,4%. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka dabasgāzes cenas stabilizējās tuvu esošajam līmenim jau 2023. gada decembrī un, reaģējot uz cenu samazinājumu, virkne siltumapgādes uzņēmumu jau 2024. gada pirmajos mēnešos iesniedza jaunus, zemākus tarifu projektus. 

Savukārt šobrīd nav vērojami faktori, kas varētu ietekmēt tālāku siltumenerģijas ražotāju izmaksu samazinājumu, tāpēc ir paredzams, ka lielākajā daļā pašvaldību arī nākamajā apkures sezonā tarifi saglabāsies stabili un nemainīgi," 

prognozē G. Valdmanis. Arī šķeldas cena šogad ir bijusi stabila un relatīvi zema – aptuveni 20 eiro par MWh, nepiedzīvojot nozīmīgas svārstības, kas norāda uz pietiekamu šī resursa pieejamību tirgū. "No siltumenerģijas komersantiem nav saņemta informācija par būtiskām izmaiņām šī energoresursa pieejamībai vai cenām. Par vērojamo stabilitāti energoresursu tirgū un siltumenerģijas sektorā liecina arī fakts, ka vairāki komersanti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ir iesnieguši tarifus, kuri paredz siltumenerģijas cenas samazinājumu," secina KEM eksperts. Piemēram, nākamajā apkures sezonā par 10% saruks siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs rīdziniekiem. No šī gada 15. oktobra SPRK apstiprinātais tarifs AS "Rīgas siltums" ("RS") būs 74,17 eiro par MWh. "Lielā mērā samazinājums bija iespējams, pateicoties lejupejošai energoresursu cenu līknei. Tieši šī iemesla dēļ SPRK arī ir noteikusi par pienākumu "RS" ik pēc četriem mēnešiem iesniegt aprēķinu, vai faktiskās iepirktā kurināmā cenas ir zemākas; vai pārdotās elektroenerģijas cenas augstākas, un, ja šo cenu izmaiņas samazina pakalpojuma izmaksas par vismaz 1 eiro par MWh, noteikt jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus. SPRK uzraudzīs, lai komersants pilda šo savu pienākumu energoresursu cenu krituma gadījumā. Savukārt, ja energoresursu cenas pieaugs, paaugstinot pakalpojuma izmaksas par vismaz 1 eiro par MWh, "RS" ir tiesības pēc četriem mēnešiem noteikt augstāku tarifu," skaidro SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Īpaši augstas cenas kompensēs

Atbilstoši Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteiktajam atbalsts mājsaimniecībām energoresursu izmaksu segšanai tiek piešķirts periodos, kad tiek konstatētas augstas energoresursu cenas. 

2023. gadā šāda augstu energoresursu cenu perioda nebija, tāpēc atbalsts mājsaimniecībām par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo (malka, briketes u. c.) netika sniegts. 

Tiesa gan, lai mazinātu elektroenerģijas sistēmas tarifa pieauguma ietekmi uz mājsaimniecību maksātspēju, Saeima 2023. gadā pieņēma grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumu pasākumu likumā, paredzot mājsaimniecībām daļēji kompensēt sistēmas pakalpojumu tarifa pieaugumu. Attiecīgajam atbalsta pasākumam pērn no valsts budžeta tika piešķirti aptuveni 31,7 miljoni eiro. Turklāt ik gadu no valsts budžeta tiek atbalstīti aizsargātie lietotāji (trūcīgās un maznodrošinātās personas, personas ar invaliditātes I grupu un daudzbērnu ģimenes), daļēji kompensējot rēķinus par patērēto elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem, kam pērn no valsts budžeta tika novirzīti aptuveni 20,4 miljoni eiro.

Pēc KEM aprēķiniem, šobrīd 30–40% Latvijas mājsaimniecību ir pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam. Tāpēc ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā, apkures sezonas laikā valsts ir gatava sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. 

Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā vai visu gadu, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā). 

Minētās mājsaimniecības saņems atbalstu, ja secīgi trīs mēnešus energoresursa cena biržā par 30% pārsniegs noteikto cenas slieksni un valdība būs pieņēmusi rīkojumu par konkrētu atbalsta periodu. Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama. Ja mājsaimniecība izmanto elektrību, dabasgāzi, decentralizēto kurināmo (malka, granulas, briketes, naftas gāze, dīzeļdegviela) apkures vajadzībām vai saņem centralizēto siltumenerģiju, tad periods, kurā mājsaimniecībām tiks piešķirts atbalsts, ja energoresursu cena pārsniegs noteikto slieksni, būs no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Lai atbalsts sasniegtu īsto mērķa auditoriju, ir izveidota Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS), kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju datubāzēm – Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems. Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots piemērot rēķinā automātiski. Savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela, elektroenerģija apkures vajadzībām u. c.) administrēs pašvaldības. EIKIS izstrādes pirmā kārta valstij ir izmaksājusi 1,15 miljonus eiro, un pagaidām nav zināms, kādas būs tās kopējās izmaksas, jo vēl notiekot pārrunas ar sistēmas izstrādātāju.

Maksas samazinājumi energoresursiem mājsaimniecību rēķinos ārkārtēji augstu energoresursu cenu gadījumos*

Elektroenerģijas pirmajām 100 kWh – atlaide 8 EUR, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto elektroenerģiju.

Elektroenerģijai, ko izmanto apkures vajadzībām ar patēriņu 500–2000 kWh mēnesī – 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz 0,16 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 0,10 EUR/kWh.

Dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei ar patēriņu vismaz 221 kWh mēnesī – atlaide 110 EUR, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto dabasgāzi.

Centralizētai siltumapgādei – 50% no starpības, ko veido SPRK/pašvaldības apstiprinātais tarifs un tarifu slieksnis, kas ir virs 111 EUR/MWh.

Granulām, briketēm, ja to iegādes apjoms ir līdz 10 tonnām, – 50% no cenas, kas pārsniedz 325 EUR/t, bet ne vairāk kā 100 EUR/t, ieskaitot PVN.

Malkai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 35 m3 – 50% no cenas, kas pārsniedz 40 EUR/m3, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 15 EUR/m3, ieskaitot PVN.

Sašķidrinātajai naftas gāzei, ja tās iegādes apjoms ir līdz 1000 kg – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,29 EUR/kg, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2 EUR/kg, ieskaitot PVN.

Dīzeļdegvielai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 400 litriem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,11 EUR/l, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2,50 EUR/l, ieskaitot PVN.

* – tiks piešķirti tikai mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, uz periodu, par kuru lēmumu būs pieņēmusi valdība.

Avots: KEM.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".