Sava enerģija. Kodolenerģija: noskaņojums Saeimā

Pirms došanās vasaras brīvdienās Igaunijas parlamentārieši pieņēma vēsturisku lēmumu, atbalstot valsts virzību uz kodolenerģijas izmantošanu. Par šādu rezolūciju balsoja 41 deputāts, kamēr 25 balsis bija pret un divi deputāti atturējās. Kāds balsojuma rezultāts šādā jautājumā varētu būt Latvijas parlamentā? Deputātu aptauja liecina, ka Saeimā vismaz pagaidām nav pārliecinošas kodolenerģijas atbalsta koalīcijas.

Rīgikogu 13. jūnijā pieņemtā rezolūcija "Atbalsts kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā" noteic, ka jāveido atbilstošs tiesiskais regulējums un kodolenerģija jāiekļauj enerģētikas sektora nacionālās attīstības plānā. Dokumentā īpaši uzsvērta nepieciešamība rūpīgi izvērtēt ar valsts drošību, finansējumu un īpašumtiesībām saistītus riskus.

Igauņi – pa priekšu

Pieņemtais dokuments vēl nenozīmē, ka kaimiņvalstī jau dota atļauja kodolreaktora būvei. Pagaidām zaļā gaisma attiecas tikai uz nepieciešamajiem sagatavošanās pasākumiem. Parlamenta lēmumu īpaši gaidīja privātkompānija "Fermi Energia", kas ir atvēzējusies kodolreaktora būvei Igaunijā. Runa ir par mazo modulāro reaktoru (SMR) ar 300 MW jaudu, kas ir apmēram 20% no visa Igaunijas elektrības patēriņa dienā.

Speciālisti iepriekš secinājuši, ka kodolenerģijas ieviešana Igaunijā sniegtu vairākas priekšrocības, tostarp līdzsvarotu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas svārstības un ilgtermiņā nodrošinātu stabilu un pieņemamu elektrības cenu.

Tuvāko piecu gadu laikā Igaunijas parlaments plāno sagatavot kodolenerģijas likumu. 

Paredzēts veidot arī kodolenerģijas drošas izmantošanas regulatoru, kā arī attīstīt zināšanas un kompetences.

Igaunija un Latvija ir vienojušās par savstarpēju informācijas apmaiņu regulējuma progresa izstrādē. "Latvija ir ieinteresēta sekot regulējuma attīstībai Igaunijā, jo liela daļa no tā ir saistīta ar drošības aspektiem," informē Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Salīdzināmies ar Lietuvu

Lietuvā, kur agrāk atteicās no kodolenerģijas izmantošanas, slēdzot Ignalinas AES un vēlāk apturot arī jauna reaktora projekta īstenošanu, jautājums par šīs nostājas maiņu pagaidām nav publiskajā dienaskārtībā.

Kodolfiziķis Agris Auce raksturo: "Lietuvai ir gan izglītības programmas šajā jomā un saglabātas kompetences, gan arī likumdošana pietiekami labā līmenī, lai viņi būtu vismaz gadus piecus priekšā Latvijai brīdī, kad nolems kaut ko darīt."

Auce piebilst, ka arī lietuvieši tāpat kā igauņi domā par mazajiem modulārajiem reaktoriem jeb SMR, tikai šis jautājums vēl nav nonācis līdz skaļām publiskām deklarācijām.

Vērtējot situāciju Latvijā, eksperts ir kritisks, saucot to par "ļoti apbēdinošu". "Ilgus gadus kultivētais nekompetences līmenis pamazām pieaug. Tas notiek tāpēc, ka cilvēki, kuriem bija kaut kādas zināšanas no Salaspils reaktora un citiem avotiem, pamazām noveco, un nekas jau vietā netiek darīts," spriež kodolfiziķis.

Viņš atzīmē, ka šī nekompetence spilgti redzama KEM sagatavotajā ziņojuma projektā par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, kurā esot pieļautas rupjas kļūdas.

"Kur tad šī kompetence radīsies? Tur ir nulles līmenis," piebilst Auce. 

"Tas, ko redzam Latvijas valdībā, ir brutāla nākotnes faktu ignorēšana. Sak, kāpēc uztraukties par nākotni, ja kaut ko var nosmelt tagad."

Ja Saeimā šodien būtu balsojums

Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas datiem sabiedrības atbalsts kodolenerģijas attīstībai Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir jūtami pieaudzis. 2020. gadā sabiedrības (noteikti atbalsta/drīzāk atbalsta) nostāja par kodolenerģijas izmantošanu bija 27%, bet 2021. gadā tie bija jau 39% un 2022. gadā – 49%. Tiesa, pērn atbalsts kodolenerģijai nedaudz noplaka.

Ja Latvijas parlamentāriešiem šodien būtu jāveic līdzīga politiska izšķiršanās, kā to vasaras sākumā izdarīja igauņu kolēģi, uzsākot valsts sagatavošanu kodolenerģijai, balsojuma rezultātu, visticamāk, noteiktu tas, cik kvalitatīvi ir veikta priekšizpēte un cik pārliecinoši ir sagatavotie argumenti un aprēķini. Šajā ziņā deputāti cer uz KEM kompetenci un varēšanu.

"Latvijas Avīze" aptaujāja Saeimas frakcijas un neatkarīgos deputātus, lai skaidrotu viņu nostāju jautājumā par iespējamo virzību uz kodolenerģijas valsts statusu.

Saeimas lielākās frakcijas (25 balsis) "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics atzīst, ka atbalstītu Latvijas kļūšanu par kodolenerģijas valsti: "Kodolenerģija ir nozīmīgs elektroenerģijas avots Eiropā, kas Latvijai kļūs svarīgs ilgākā termiņā. Tuvākie darbi elektroenerģijas ražošanas jomā saistāmi ar atjaunīgās – vēja un saules – enerģijas ražošanas jaudu palielināšanu, uz ko arī šobrīd koncentrējas valdības darbs. 

Vienlaikus nevar izslēgt, ka pie kodolenerģijas jautājuma būs jānonāk tuvākajā nākotnē, jo šāda projekta realizācijai darbs ir jāiegulda vairāk nekā desmit gadu garumā."

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai Saeimā ir 16 balsis, kopumā atbalsta kodolenerģijas ražošanu Latvijā, bet ar nosacījumu, ka ir skaidras izmaksas un aprēķini, cik maksās elektrības kilovats. ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis: "Ja tā cena ir tuvu tai, kāda ir vidējā elektrības cena tirgū, tad nav šaubu par kodolenerģijas ražošanu. Redzam, ka ir pamats sākt izvērtējumu, domājot un rēķinot līdzi. Mums ir svarīga enerģētiskā neatkarība. Un, ja arī gribam, lai ekonomika attīstās un cilvēki dzīvo labāk, tad pieejama enerģija ir noteicošais faktors. Visbeidzot, kodolenerģija – tā ir stabila enerģija. Un tas ir svarīgi, jo mēs redzam, kas notiek, piemēram, ar sauli – te tā ir, te nav, te elektrības cena zema, te augsta. Bet, lai Saeimā mēs par šo jautājumu nobalsotu, mūsu frakcijai vajadzētu izvērstāku ekonomisko pamatojumu."

"Progresīvo" frakcijā (deviņas balsis Saeimā) akcentē, ka vispirms nepieciešama izstrādāta kodolenerģijas attīstības stratēģija vai ziņojums un tikai tad iespējams Saeimas balsojums. Jana Simanovska, "Progresīvo" frakcijas deputāte: "Saeimā bija iesniegts KEM sagatavotais ziņojums par kodolenerģijas ražošanas iespējām Latvijā, bet tas bija nepilnīgs. Tur bija daudz jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu, tāpēc vēl nepieciešama izpēte. Līdz ar to, es teiktu, ka tā bumba šobrīd ir KEM pusē. 

Ja runājam par kodolenerģiju, ir svarīgi apzināties, ka arī sagatavošanās process tai prasa ļoti lielu ekspertu kapacitāti. Tas nozīmē, ka ir jāveido jauna valsts iestāde, kurā ir kompetenti profesionāļi. 

Līdz ar to sākotnējās investīcijas ir ārkārtīgi augstas. Tieši tāpēc vispirms mums ir vajadzīga rūpīga izpēte. Var jau arī gadīties, ka šī izpēte parāda, ka Latvijai pietiek ar jau esošajām iestrādēm un vairāk jāfokusējas citos virzienos, nevis uz kodolenerģiju."

Opozīcijā dažādi noskaņojumi

Nacionālā apvienība (NA) ar 12 balsīm Saeimā kopumā pozitīvi raugās uz iespējamo kodolenerģijas izmantošanu Latvijā, tomēr šajā jomā vēl esot daudz nepadarītu darbu. Līdzšinējā NA Saeimas frakcijas, tagad Eiropas Parlamenta deputāte Ilze Indriksone: "Kodolenerģijai ir reāls pamats, ja ejam uz to, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā strauji augs. Mēs atbalstītu Latvijas virzību uz to, bet pagaidām šajā jautājumā ļoti daudz kas vēl ir balstīts pieņēmumos un nav izpētīts. KEM sagatavotais ziņojuma projekts nav pilnvērtīgs – tas mājasdarbs, ko Saeima gaida no ministrijas, nav izpildīts. Varētu sacīt, ka ūdeņradis un kodolenerģija ir divas jomas, par ko visi šobrīd sapņo. Ja mēs neesam gatavi iet nezināmajā ar kodolenerģiju, tad jārēķinās, ka ūdeņradis ir vēl negatavāks."

Frakcijas "Latvija pirmajā vietā" (astoņas balsis Saeimā) vadītājs Ainārs Šlesers: "Uzskatu, ka atomelektrostacijas būvniecība būtu atbalstāma, ja tas notiek sadarbībā ar Latvijas stratēģisko partneri ASV. Galvenais priekšnosacījums – lai Latvijai tiktu nodrošināta lēta un droša elektroenerģija." Komentējot Latvijas virzību šajā jautājumā, politiķis secina: 

"Latvija ir iemigusi daudzos jautājumos, ekonomiskajā attīstībā esam pēdējā vietā ES."

Desmit deputātu frakcijas "Stabilitātei" ("ST") nostāja, no vienas puses, ir "simtprocentīgi par", jo tas nodrošināšot enerģētisko neatkarību, vienlaikus priekšplānā izvirzot drošības jautājumus. Aleksejs Rosļikovs, "ST" frakcijas vadītājs: "Kodolreaktora būve ir ļoti komplekss pasākums. Tas ir objekts, kas ir sargājams ar pretgaisa aizsardzības sistēmu. Te ir jautājums, piemēram, vai ienaidnieka uzbrukuma gadījumā mums būs aizsargātas debesis. Gadījumā ja būs avārija vai uzbrukums, varat iedomāties, kas būs – te Latvijā neviens dzīvs nepaliks."

Arī "Apvienotā saraksta" ("AS") frakcijā (14 balsis Saeimā) uzsver, ka, lai šis jautājums nonāktu Saeimas darbakārtībā, ir jābūt pilnai risku analīzei visu veidu griezumos, ieskaitot drošību, ietekmi uz vidi, stacijas iespējamo jaudu un nozīmi valsts enerģētiskajā drošībā. Edgars Tavars, "AS" frakcijas vadītājs: "Kad ir pilnīga skaidrība un visi riski minimizēti, tad tīri teorētiski mēs varētu virzīties tālāk, ja runājam par mazajiem modulārajiem reaktoriem. Šo risku izvērtēšana jāveic operatīvi un kodolenerģijas jautājums jāskata kopsakarā mūsu enerģētikas stratēģijas ietvaros. 

Pie mums ir nākuši vēstnieki, uzņēmēji, viņi prasa, kāda ir Latvijas enerģētikas stratēģija. Un man ar lielu nožēlu jāsaka, ka neesam nekur tālu ar to tikuši. 

Es ceru, ka tas ir vienkārši kaut kāds neliels slinkums, ka tā nav kaut kāda cita veida darbība, kāpēc šīs enerģētikas stratēģija līdz Saeimai vēl nav nonākusi."

Arī neatkarīgo domas dalās

Ārpus frakcijām esošais deputāts Oļegs Burovs teic, ka drīzāk balsotu par: "Principā uz kodolenerģijas izmantošanu Latvijā raugos pozitīvi, tomēr pirms balsošanas vēl būtu nepieciešama lielāka skaidrība par detaļām." Turpretī neatkarīgais deputāts Andrejs Ceļapīters ir pārliecināts, ka noteikti balsotu pret kodolenerģijas ražošanu Latvijā: "Kodolenerģija ir dārgākais no enerģijas veidiem. Tā mums nenodrošina neatkarību, jo mēs tāpat esam atkarīgi no kodoldegvielas tirgus, kas joprojām lielā mērā ir Krievijas rokās. Ceru, ka Latvijai pietiks saprāta šādu lietu nedarīt."

"Es, protams, balsotu par kodolenerģiju," uzsver deputāts Aleksandrs Kiršteins. "Runājot par mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju, jums ministriju ierēdņi vienmēr izstāstīs, ka tajā jomā vēl nekā nav. Tas ir saistīts ar milzīgo lobiju attiecībā uz vēja parku būvēšanu." Savukārt parlamentārietis Igors Rajevs skaidro, ka principiāli atbalstītu Latvijas virzību uz kodolenerģiju, bet, ja runa ir jau par kādu noteiktu projektu, tad tas atkarīgs no konkrētā plāna. 

"Energoneatkarība mūsdienās ir ārkārtīgi svarīga. Kā redzam arī tagad Ukrainā, uz elektrostacijām, kas būvētas padomju laikā, šauj un droni trāpa, un vienalga nekas tur nenotiek. 

Mūsdienās kodolenerģija jau ir izstrādāta daudz drošāka, nekā tas bija tajā pašā Čornobiļā." Deputāts Edgars Zelderis teic – lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā, būtu nepieciešama izvērsta kopējā analīze, bet tādam jautājumam ir jābūt dienaskārtībā un tas ir jāizlemj pēc iespējas ātrāk. "Pirms pieņemt lēmumu par balsojumu, ir arī jāpārliecinās par valsts spējām īstenot šādu projektu, lai neveidotos līdzīga situācija kā ar "Rail Baltica"," piebilst deputāte Viktorija Pleškāne. "Bet viens no nosacījumiem, kādēļ es varētu balsot par kodolenerģijas attīstību, ir elektroenerģijas pārdošanas sistēma. Sistēmai ir jābūt tādai, lai Latvijas iedzīvotāji un tautsaimniecība tiktu nodrošināti ar lētu elektroenerģiju, bet pārpalikums tiktu pārdots, papildinot valsts budžetu."

Slīpē ziņojumu, sekos izpēte

Ziņojuma "Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā" projektu KEM pagājušā gada beigās iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas apakškomisijā, informē ministrijas pārstāve Baiba Jēkabsone.

Šajā pavasarī noslēgušās diskusijas ar Saeimas deputātiem par kodolenerģijas ražošanas iespējām, izmantojot SMR. "Šobrīd KEM vērtē saņemtos priekšlikumus un komentārus no iesaistītajām pusēm. Tālāk ziņojums tiks virzīts apspriešanai Valsts sekretāru sanāksmē," piebilst Jēkabsone.

"Pēc dokumenta apstiprināšanas valdībā Latvija plāno veikt padziļinātu pētījumu par kodolenerģijas programmas izstrādi saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijām," 

turpmākos soļus iezīmē ministrijā. Pētījumiem paredzētais finansējums tiktu nodrošināts no KEM jau piešķirtā finansējuma pētniecībai. Tālāki soļi likumdošanas virzienā plānoti pēc veiktās izpētes.

Arī Enerģētikas stratēģija 2050. gadam šobrīd atrodas izstrādes stadijā, un nākamās diskusijas par dokumentu esot plānotas šā gada trešajā ceturksnī.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Kodolenerģija skaitļos

• Šobrīd pasaulē darbojas 441 kodolreaktors.
• Kodolenerģiju ražo 32 valstīs.
• Pašlaik būvniecības stadijā ir 53 AES.
• Tiek prognozēts, ka kodolreaktoru jauda pasaulē līdz 2050. gadam dubultosies: no 415 GW (2020. g.) līdz vairāk nekā 810 GW (2050. g.).
• Provizoriskās investīcijas 300 MW SMR izveidē tiek lēstas 1,35 miljardu eiro apmērā.
• Obligāts priekšnoteikums ir uzraudzības iestādes izveide: ap 40 štata vietu; 1,44 miljonu eiro izmaksas gadā.

Avots: KEM, Starptautiskā enerģētikas aģentūra

Ārkārtas zona – tikai kilometra rādiusā

Atbild kodolfiziķis Agris Auce

• Kādi būtu vienas Latvijas mājsaimniecības galvenie ieguvumi no kodolspēkstacijas mūsu valstī?

Ieguvumi būtu vairāki, tostarp: mazākas un stabilākas elektrības cenas visā Latvijā; kopējā valsts industriālā un tautsaimniecības attīstība, kur priekšnoteikums ir pieeja lētai un stabilai elektrībai; lēta, stabila un uzticama centrālapkure tiem, kuri dzīvotu pilsētā, kur ir ar kodolenerģiju (vai AES ar koģenerāciju) darbināma centrālapkure; tīrāks gaiss: bez piesārņojuma, ko rada malkas apkure.

• Vai kodolenerģija tomēr nav visdārgākā no pieejamiem enerģijas veidiem?

Nekādā ziņā. Kodolenerģija ir otra lētākā pēc malkas. Vienīgais reālais nākotnes konkurents varētu būt, ja pēkšņi kaut kur atrastu ūdeņraža raktuves – tādas idejas arī pasaulē ir. Gāze un ogles ir lētākas, bet tie ir fosilie resursi, no kā mēs atsakāmies. Saules enerģija ir lētāka, ja skatāmies tikai enerģijas cenu bez vajadzības enerģiju uzglabāt kaut vai tikai nakts laikam un ja neņemam vērā saules bateriju kalpošanas laiku iepretim AES, kur attiecība ir 25 pret 100 gadiem.

• Kādā stadijā šobrīd ir SMR tehnoloģiju izstrāde?

SMR atrodas izstrādes stadijā, kur savā starpā sacenšas daudzi izstrādātāji, un kāds no viņiem nonāks līdz galam pirmais. Attīstība ir strauja. Faktiski tā tehnoloģija jau ir, tikai tā vēl nav licencēta un uzbūvēta. Dažas SMR ir jau licencēšanas procesā tikušas līdz galam, citas līdz vidum vai ir vēl procesa sākumā.

• Cik drošas ir jaunās paaudzes kodolenerģijas tehnoloģijas?

Mazo modulāro reaktoru dizains virzās uz to, lai nebūtu iespējami lieli negadījumi. Tas nozīmē, ka netiek pieļauta nekontrolēta siltuma izdalīšanās, no kā tas varētu izkust vai tamlīdzīgi. Ja notiktu maksimālais iespējamais kodolnegadījums, tā ārkārtas evakuācijas zona būtu nevis pieci vai divdesmit kilometri, bet tikai viens kilometrs vai pat tikai puskilometrs. Attiecīgi tas viss samazina nepieciešamās drošības un ārkārtas gadījumu plānošanas vajadzības.

• Ja kara apstākļos mazajam reaktoram uzmet bumbu, kādas sekas var prognozēt?

Kara gadījumā kodolreaktors būs pēdējais, kas tiks bombardēts. To mēs arī Ukrainā redzam. Ja pastāv šādas bažas par iespējamu uzlidojumu, iespējams, ir jāveido pazemes spēkstacija. Tomēr ir ļoti grūti modelēt šādu scenāriju. Turklāt tas noteikti būtu jāvērtē plašākā kontekstā, ietverot arī, piemēram, visu ķīmisko rūpniecību un citus objektus.

• Vai kodoldegviela jāpērk no Krievijas?

Ekonomisku apsvērumu dēļ pasaulē ilgu laiku tika izmantots Krievijas un Kazahstānas lētais urāns. Nav tā, ka urāna trūktu citviet, tas vienkārši bija stipri lētāks. Nākotnē pasaulē palielināsies gan urāna ieguve, gan pārstrāde. Jā, mēs redzam Krievijas centienus pārņemt dažādas urāna ieguves vietas pasaulē. Tomēr vēl aizvien ir pieejams urāns ārpus Krievijas ietekmes sfēras. Vēl viens faktors – kodoldegviela ir uzkrājama ilgākam laikam, piemēram, pieciem vai desmit gadiem.

• Kur likt kodolatkritumus?

Fiziski atkritumu nav daudz. Ir trīs kodolatkritumu stadijas. Ļoti aktīvie atkritumi izdala siltumu, un tos glabā stacijā. Mazāk aktīvie atkritumi nonāk vidēja termiņa glabātavā uz 50 līdz 100 gadiem. Tad ir gala apglabāšana – Latvijas gadījumā tos varētu noglabāt māla slānī, kas tiek uzskatīts par perspektīvu šādam mērķim.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".