17.3 °C
"Visi aizspriedumi par mazo bateriju ir taisnība, bet, kad sarēķini – kāpēc man maksāt to ārprātīgo cenu par iekšdedzes auto uzturēšanu –, es domāju, ka slēpošanas brīvdienās esmu varējis aizbraukt krietni biežāk nekā tad, ja man būtu bijis benzīna vai dīzeļa auto.
Sākotnēji domāju, ka elektroauto būs pilsētai, bet ar otru septiņvietīgo auto dosimies ceļojumos, bet tas no nelietošanas sāka rūsēt. Būsim reāli – tiem, kas dzīvo Ķekavā un brauc 30 km uz darbu Rīgā un tikpat atpakaļ, elektroauto ir tikai plānošanas jautājums. Ja vēl dzīvo privātmājā, izmanto nakts tarifu vai ir saules paneļi, tad elektroauto ir loģiska izvēle," norāda žurnālists Ansis Bogustovs, kurš ar "VW e-up!" pārvietojas jau 10 gadus, turklāt – dzīvojot pilsētā.
Vai uzlādes infrastruktūra tiks galā ar straujo elektroauto skaita pieaugumu, vai elektroauto kritika gadu gaitā nekļūst absurda?
Lašmaizītes un ikrmaizītes nav jāsubsidē
Ar mazo elektroauto Ansis izbraukājis daudzas Latvijas tālākās vietas – Daugavpili, Krāslavu, Rēzekni, bijis arī Tallinā, bet regulāri auto tiek lietots braucieniem Rīgas teritorijā, kā arī uz Bausku, kur ir Anša ģimenes lauku mājas. Izvēle par labu elektroauto notikusi, jo, kā viņš atzīst, ir ļoti taupīgs cilvēks un jau pirms desmit gadiem elektroauto bijis izdevīgs, to tobrīd salīdzinot ar autogāzes cenām, ar ko Ansis darbinājis savu iepriekšējo auto. Protams, par sliktu nav nācis arī tas, ka CSDD ilgu laiku pie sevis elektroauto eksperimenta kārtā ļāvis lādēt bez maksas, bijis dāsns atbalsts elektroauto iegādei, kā arī auto bija iespējams uzlādēt par velti Anša dzīvesbiedres darbavietā.
Redzot, kā šobrīd attīstījies auto īres tirgus, Ansis atzīst – ja viņam regulāri nebūtu jābrauc uz Bausku, ļoti iespējams, ka ģimenē nebūtu pat elektroauto, jo pilsētas robežās ir daudz citu lētu pārvietošanās variantu. Viņš piekrīt, ka ne visiem autobraucējiem der elektroauto, taču, viņaprāt, pilsētu robežās braucošajiem jau sen uz tādiem bija jāpāriet.
"Manuprāt, picērijām jau sen bija jāpāriet uz elektroauto. Ja es būtu Rīgas vadībā, sen būtu aizliedzis pilsētā braukt ar iekšdedzes taksometriem. Sākuma investīcijas būs lielākas, bet tās ātri atmaksāsies. Nevajag čīkstēt, bet vajag parēķināt. Nav motora un ātrumkārbas, kam bojāties, desmit gadu laikā sava "VW" bremzes esmu mainījis vienu reizi, jo bremzēju ar rekuperāciju, kas saudzē bremzes, un ekonomē enerģiju. Dusmojos arī uz valdību un ministriem, kuri nebrauc ar elektroauto.
Tas parādītu gan rūpes par vidi, gan ļautu ietaupīt laiku, jo ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām."
Atšķirībā no lielas daļas iedzīvotāju Ansis uzskata, ka atbalstīt elektroauto iegādi privātpersonām nav pareizi. "Privātpersonas varēja saņemt atbalstu, lai nopirktu "Teslu", kas ir tīrākā zīmēšanās," vērtē Bogustovs. "Lašmaizīties un ikrmaizītes nav jāsubsidē. Ja grib ēst ikrus, lai ēd par savu naudu. Zīmēties ar elektroauto ir pilnīgi garām. Pāreja uz elektroauto parāda, ka beidzot esi cilvēks, kurš prot kalkulēt izmaksas. Jāsubsidē piegādes automašīnu elektrifikācija, ražojošo uzņēmumu pāreja uz elektroauto – viņi nezīmējas, bet izmanto auto eksporta, pievienotās vērtības, konkurētspējas celšanai. Šādiem uzņēmumiem sen bija jāsaņem šāds atbalsts."
Bet vai dzīve ar elektroauto ir viens rožu dārzs? Uz ceļa Ansis nekad nav palicis, taču vienu reizi nav ticis prom no lauku mājām, jo elektrības piegādes problēmu dēļ nav varējis tur uzlādēt savu auto. "Jautājums ir vietā – ja braucu ārpus pilsētas, es nevaru uzticēties baterijas atlikuma rādītājam. Ziemā tiešām nobraucamais attālums samazinās par kādu trešdaļu.
Rīgā uzlādes vietas man ir labi zināmas, bet mašīnu kļuvis vairāk un pieaugusi iespēja, ka uzlādes vietas būs aizņemtas,"
dažus no mīnusiem iezīmē Ansis Bogustovs. Par pilnīgu nekrietnību viņš sauc to, ka pie daudzām uzlādes stacijām vienlaikus uzlādi drīkst veikt tikai viens auto.
