Graudaugu vidējai ražībai pērn 7,1%
kāpums; dominē ziemas kvieši

Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem – ilgstošām lietavām, applūdušām platībām un vēlīno sēju, 2025 gadā iegūti teju 3,2 miljoni graudaugu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu vidējā ražība pērn sasniegusi 42,2 centnerus (c) no hektāra – par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kad vidējā ražība bija 39,4 c/ha. 

Kopražas pieaugumu pērn veidoja ziemāju graudaugu kopražas pieaugums par 202,4 tūkstošiem tonnu jeb 8,3%, vidējai ražībai palielinoties no 47,5 c/ha 2024. gadā līdz 49 c/ha pērn. 


Ziemas kvieši no visas graudu kopražas veidoja 75,2% (2024. gadā 69%). 

Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 1,2% (no 49,7 c 2024. gadā līdz 50,3 c 2025. gadā) un sējumu platībai par 39,7 tūkstošiem ha jeb 9,1%, ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,4 miljonus tonnu, kas ir par 227,5 tūkstošiem tonnu jeb 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Vasarāju graudaugiem vislielākais kopražas un vidējais ražības kritums no viena hektāra vērojams griķiem – vēlās sējas un lietainā rudens ietekmē to ražība samazinājās no 11,7 c/ha 2024. gadā līdz 7 c/ha 2025. gadā, kopražai samazinoties par 54 procentiem


Rapša sēklu kopievākums pērn pieaudzis par 120,1 tūkstoti tonnu jeb 48,2%, platībām palielinoties par 22,6 tūkstošiem ha jeb 18,4%. Ziemas rapša sējumu platība pieaugusi par 33,1 tūkstoti ha jeb 33%, un vidējā ražība no viena hektāra palielinājusies no 21,3 c 2024. gadā līdz 26,6 c 2025. gadā. Vasaras rapša platība samazinājusies par 47,5% un vidējā ražība par 4,1 centneru no hektāra jeb 25,3 procentiem.


Turpinās kartupeļu un dārzeņu kopražas samazināšanās – kartupeļu stādījumu platība salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājusies par 0,2 tūkstošiem ha jeb 1,9%. Kartupeļu kopraža pērn bijusi 202,5 tūkstoši t – par 25,4 tūkstošiem t jeb 11,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra samazinājusies par 16,7 c jeb 9,4% – 160,8 centneri no hektāra, kas ir zemākā ražība pēdējos četros gados. 


Kopumā pērn izaudzēts 84,9 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot siltumnīcas), kas ir par 23,5 tūkst. tonnu jeb 21,7% mazāk nekā 2024. gadā. Atklātā lauka dārzeņu raža ievērojami cieta laika apstākļu ietekmē, ražas apjoms samazinājies par 29,7 tūkst. tonnu jeb 29,9%. Vidējā ražība no viena dārzeņu hekt­āra bija tikai 107,5 centneri, un tā ir zemākā ražība kopš 2000. gada, kad tā bija vien 100 centneru. 


Samazinoties vasarāju sējumu platībām, samazinājusies arī graudaugu sējumu platība. Laikā no 2018. līdz 2024. gadam bija vērojams graudaugu sējumu platību pieaugums, bet pērn sējumu platība samazinājusies par 5,4% jeb 43,1 tūkstoti ha, sasniedzot 757,7 tūkstošus ha. Ilgtermiņā sējumu platību pieaugumu noteica ziemāju graudaugu platību paplašināšanās. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja arī vasarāju sēju, to sējumu platība 2025. gadā samazinājusies par 69,2 tūkstošiem ha jeb 23,6%. Pieaugušas ir ziemāju sējumu platības – par 26,1 tūkst. ha jeb 5,1%, tajā skaitā ziemas kviešu par 39,7 tūkstošiem ha jeb 9,1 procentu.


Par 5,6% mazāk pērn iepirkti arī graudi, to vidējā iepirkuma cena kritusies par 14% – no 193,95 EUR par tonnu graudu 2024. gadā līdz 166,77 EUR 2025. gadā. Ilgstošais lietus un vēlīnā sēja ietekmēja novāktās ražas kvalitāti – 85,9% no iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2024. gadā 82,9%), no kuriem tikai 43,9% bija pārtikas kvalitātes (2024. gadā 68,8%). 


Kopumā pērn iepirkts 2 800,6 tūkstoši tonnu graudu – par 166,9 tūkstošiem tonnu jeb 5,6% mazāk nekā gadu iepriekš.