Banka: Straujš ASV dolāra vērtības kritums Latvijas uzņēmumiem jāuztver kā būtisks riska signāls

Straujš ASV dolāra vērtības kritums Latvijas uzņēmumiem būtu jāuztver kā būtisks riska signāls - valūtas risku pārvaldība, cenu elastība un līgumu struktūra tuvākajā laikā var izrādīties tikpat svarīga kā pieprasījuma prognozes, informēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Ekonomists norāda, ka ASV dolārs 2026. gadu sācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas. ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem, uzsver Purgailis. Pēc ekonomista skaidrotā, vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda - atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd Purgaiļa ieskatā galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Ekonomists skaidro, ka Baltijas uzņēmumi ir cieši integrēti Eiropas vērtības ķēdēs, tāpēc risku izvērtēšanā nepietiek skatīties tikai uz vietējo eksporta struktūru. Ne mazāk svarīgi ir tas, kā uz valūtas kursa izmaiņām reaģē Vācijas rūpniecība - galvenais pasūtījumu un piegādes ķēžu centrs daudziem reģiona ražotājiem. Ja vājāks dolārs samazina Vācijas ražotāju konkurētspēju ASV tirgū, šī ietekme salīdzinoši ātri pāriet arī uz Baltijas piegādātājiem, samazinoties pasūtījumu apjomam.

Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Foto: Ekrānuzņēmums/360TV ZIŅneši

Bankas "Citadele" analīze liecina, ka gan Vācijā, gan Baltijas valstīs visjutīgāk uz dolāra vērtības samazināšanos reaģē augstākas pievienotās vērtības rūpniecības nozares - elektronikas un optikas, mērījumu un augstas precizitātes mērinstrumentu, transportlīdzekļu un to komponentu, kā arī mašīnbūves un iekārtu ražošana.

Purgailis skaidro, ka šajās nozarēs ir vērojama izteikta negatīva korelācija starp ražošanas apjomiem un eiro-dolāra kursu - eiro vērtībai pieaugot attiecībā pret dolāru, ražošanas dinamika mēdz pavājināties. Tas ir likumsakarīgi, jo tieši šīs nozares veido būtisku Vācijas eksporta uz ASV daļu, tāpēc valūtu svārstības tajās visātrāk pārtop reālās pasūtījumu un ražošanas izmaiņās.

Vācijas rūpniecībā izceļas arī farmācijas segments, informē Purgailis. Tas ir īpaši jutīgs pret eiro kursa stiprināšanos attiecībā pret dolāru, jo farmācijas produkcija veido ievērojamu daļu no eksporta uz ASV. Dolāram pavājinoties, šo ražotāju cenu konkurētspēja ASV tirgū samazinās, palielinot lēnāku pasūtījumu pieauguma un ražošanas svārstību risku visā piegādes ķēdē.

Baltijas valstīs šajā kontekstā visjutīgākais posms ir kokrūpniecība un mēbeļu ražošanas nozare, skaidro Purgailis. Šie sektori ir cieši saistīti ar Vācijas un Skandināvijas tirgiem, caur kuriem daļa produkcijas nonāk arī pie ASV patērētājiem. To eksporta īpatsvars ir augsts, savukārt importēto izejmateriālu īpatsvars salīdzinoši mazāks, tāpēc vājāks dolārs ne tik daudz samazina izmaksas, cik rada spiedienu uz pārdošanas cenām un peļņas maržām. Līdz ar to valūtas kursa izmaiņas šajās nozarēs ir jūtamas īpaši strauji, secina ekonomists.

Pēc Purgaiļa teiktā, Lietuvu, Latviju un Igauniju vieno vēl viena kopīga tendence - eiro vērtības pieaugums attiecībā pret dolāru parasti sakrīt ar apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanos. Ekonomistam tas nav pārsteidzoši, jo pret dolāra svārstībām jutīgās nozares veido nozīmīgu daļu no reģiona rūpniecības struktūras. Līdz ar to izteiktāka dolāra vērtības samazināšanās nav tikai ziņa no valūtu tirgiem - tā ir tiešs risks ražotāju pasūtījumiem un ražošanas apjomiem.

Purgailis informē, ka Igaunijas rūpniecības struktūra kopumā atbilst Baltijas valstu vidējam modelim, kamēr Latvijā un Lietuvā nozaru, kas ir jutīgas pret dolāra kursa izmaiņām, ir vairāk. Lietuvā līdztekus inženierijas rūpniecībai un mēbeļu ražošanas segmentam papildu riskiem pakļautas arī papīra un poligrāfijas, plastmasas un gumijas izstrādājumu, kā arī tekstilrūpniecības nozares. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Lietuvā ir visplašākais pret dolāra vērtības samazināšanos jutīgo nozaru spektrs. Tas atspoguļo realitāti - attīstītāka un uz eksportu orientēta rūpniecība nozīmē arī lielāku jutību pret ārējās tirdzniecības un valūtu tirgu svārstībām.

"Tomēr, kā ekonomikā nereti mēdz būt, viena un tā pati pārmaiņa vieniem kļūst par izaicinājumu, bet citiem par iespēju. Eiro kursa vērtības palielināšanās attiecībā pret dolāru daļai ražotāju darbojas kā izmaksas samazinošs faktors," 

pauž Purgailis.

Ekonomists skaidro, ka daudzas izejvielas pasaules tirgos tiek kotētas dolāros, tāpēc spēcīgāks eiro nozīmē lētāku to importu. Tas attiecas arī uz tehnoloģiskajām un ražošanas iekārtām, kā arī to komponentēm - sākot no darbgaldiem līdz robotizācijas risinājumiem. Visvairāk no tā iegūst uzņēmumi, kas izejmateriālus un iekārtas iegādājas dolāros, bet galaprodukciju realizē eirozonā - šādos gadījumos to peļņas maržas var pat pieaugt.

Apkopojot iepriekš minēto, Purgailis secina, ka ir virkne pazīmju, kas liecina, ka ASV dolāra pavājināšanās vilnis varētu turpināties arī turpmāk. ASV administrācijas retorika norāda, ka vājāka valūta Vašingtonai šobrīd ir pieņemama, tāpēc tirgus pamatoti apsver turpmāka krituma scenāriju. Purgaiļa vērtējumā, tas nozīmē papildu spiedienu uz daļu Vācijas un Baltijas valstu ražotāju, īpaši uz tiem, kuru konkurētspēja ASV tirgū ir tieši atkarīga no cenas.