-9.6 °C
Latvijas darba tirgus pašlaik atrodas krustcelēs. No vienas puses, demogrāfiskais spiediens un akūts darbaroku trūkums spiež uzņēmējus cīnīties par ikvienu darbinieku. No otras puses – jaunā paaudze darba tirgū ienāk ar atšķirīgu vērtību sistēmu un prasībām, ko vecākā paaudze ne vienmēr spēj izprast un pieņemt.
Kamēr atsevišķās nozarēs ar jauniešu piesaisti sokas labāk, citās – perspektīva iezīmējas visai drūma. Analizējot nākotnes darba tirgus vajadzības, eksperti norāda uz robiem karjeras izglītībā. "Latvijas Avīze" kopā ar reģionu laikrakstiem pētīja – kā darba tirgū jūtas jaunieši un ko par jaunajiem cilvēkiem saka darba devēji.
Teorētiski Latvijas darba tirgus šobrīd ir atvērtāks nekā jebkad agrāk, tajā skaitā jauniešiem. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, valstī pašlaik ir aptuveni 800 tūkstoši nodarbināto, taču, lai pilnvērtīgi uzturētu sabiedrību – gan seniorus, gan bērnus –, būtu nepieciešami vismaz 900–930 tūkstoši strādājošo.
Taču pastāv plaisa starp vēlamo un realitāti. Uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" līderības attīstības eksperte Olga Dzene vērš uzmanību: "Varam teikt, ka mūsu darba tirgus jauniešiem ir salīdzinoši atvērts, taču par tā "draudzīgumu" gan varētu šaubīties. Joprojām liels izaicinājums jaunajiem cilvēkiem ir pirmā darba atrašana savā specialitātē. Kāpēc? Jo darba devēji Latvijā joprojām dod priekšroku jau gatavam darbiniekam. Pat pozīcijās, kas izsludinātas kā iesācēja jeb "junior" līmenis, nereti tiek prasīta divu vai trīs gadu pieredze, ko jaunietis tūlīt pēc mācībām fiziski nevar būt ieguvis."
Intereses nesakrīt ar vajadzībām
Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk attālinās no nozarēm, kurās nākotnē koncentrēsies investīcijas un darba vietas. Šādi secinājumi izriet no Latvijas Izglītības akseleratora pagājušā gada nogalē veiktās vidējās izglītības posma jauniešu aptaujas. Lielākā interese ir par nozarēm ar ierobežotu izaugsmes potenciālu. Piemēram, radošajās industrijās (māksla, dizains, mūzika) vēlas strādāt aptuveni 19% jauniešu, lai gan šo nozaru īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir vien ap 2–3%. Sportā karjeru plāno 14% jauniešu, kamēr nozares devums IKP ir mazāks par 1%.
Tikmēr stratēģiski nozīmīgas nozares jauniešu izvēlēs paliek novārtā. Apstrādes rūpniecība, kas veido 13–14% no IKP, interesē tikai ap 8% jauniešu, transports un loģistika (IKP ~8–9%) – 7%, bet kokrūpniecība un mežsaimniecība, kas ir viens no Latvijas eksporta pīlāriem (IKP ~6–7%), piesaista vien 3% jauniešu. Arī enerģētikas sektors, kura nozīme pieaug drošības un zaļās pārejas kontekstā, jauniešu plānos ieņem zemu vietu.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, pagājušā gada izskaņā bija reģistrēti 7189 bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Lielākajai daļai no viņiem (54%) ir tikai vispārējā vidējā vai zemāka izglītība, kas apgrūtina viņu konkurētspēju. Bet realitāte arī ir tāda, ka jaunieši nereti ir spiesti strādāt ārpus apgūtās profesijas, jo darba devēji ne vienmēr ir gatavi piesaistīt darbaudzinātājus un ieguldīt cilvēkos bez pieredzes. "Darba meklētājiem ar pieprasītām prasmēm iespējas ir plašākas, savukārt bez tām nepieciešams papildu atbalsts, ko sniedz NVA," norāda aģentūrā.
Ko zinām par "Z" paaudzi
Lai veicinātu sapratni starp paaudzēm, pasaulē tās mēdz klasificēt noteiktās grupās, nosakot tām raksturīgāko īpašību kopumu. Saskaņā ar to, šobrīd darba tirgū ienāk "Z" paaudze (1997.–2010. dzimuši jaunieši), viņiem vēlāk sekos "Alfas" paaudze (2011.–2024.). Olga Dzene gan uzsver, ka šo paaudžu raksturojumu nevar tieši pārcelt uz jebkuru vidi, jo pamatā visu nosaka konkrētie vēsturiskie apstākļi, kādos bērni auguši. Bet, ņemot vērā interneta ienākšanu un jauniešu uzturēšanos virtuālajā vidē, kur valstu un kontinentu robežas neeksistē, "Z" paaudze varētu būt pirmā, kas savās vērtībās un pasaules uzskatā ir tik līdzīga dažādās pasaules malās.
