Attiecībā uz lietotu e-auto iegādi paredzētas arī vēl citas izmaiņas – pirkums nedrīkst būt vecāks par septiņiem gadiem un noskrējiens lielāks par 150 000 km, turklāt tas jāpērk no Latvijā reģistrēta tirgotāja. Doma vienkārša un izmaiņas saprotamas – pērkot lietotu auto, tas vienmēr būs kā kaķis maisā. Septiņi gadi ir periods, kad parasti spēkā vēl ir ražotāju garantija," informē Kārlis. Ja viss notikšot pēc sākotnēji iecerētā plāna, atbalsta programmu varētu apstiprināt un sākt izmantot jau aprīlī.
Jaunajā programmā kopējais budžets paredzēts 40 miljonu eiro apmērā. Tas ir par desmit miljoniem eiro lielāks nekā iepriekšējā, ko realizēja no 2022. līdz 2025. gadam, kopumā līdzfinansējot 6467 elektrotransporta vienību iegādi.
Iepriekšējā programma sevišķi pieprasīta bijusi pagājušā gada sākumā, kad tai piešķirti papildu līdzekļi 11 miljonu eiro apmērā, rēķinoties, ka atbalsts pircējiem varētu pietikt līdz gada beigām, bet naudu apguva jau četros mēnešos. Arī tas esot apliecinājums arvien pieaugošajai interesei un pieprasījumam – nepieciešams samērā neliels grūdiens, lai cilvēki pārietu uz elektroauto.
Tāpat kā iepriekšējā programmā iegādes atbalsts paredzēts ne tikai jauniem un lietotiem elektroauto, bet arī hibrīdiem un ar ūdeņradi darbināmām mašīnām (par tādu iegādi līdz šim dzirdēts ļoti maz). No iepriekšējās programmas ļoti iespējams būs saglabāta arī obligātā prasība, ka ar valsts atbalstu iegādātajam braucamajam obligāts lietojums ir vismaz 52 000 km piecu gadu laikā (citādi atbalsta naudu nāksies atmaksāt).
Tas nozīmē, ka ar elektromobili jānobrauc apmēram 10 400 km gadā, kas esot mazāk nekā nobrauc vidējā automašīna Latvijā, tomēr tik un tā izslēdz daudzus braucējus – piemēram, tos, kuri elektroauto izmanto reti vai kā otro transportlīdzekli. Līdz ar to valsts ar šo kritēriju skaidri signalizē: subsidē auto, kas paredzēti reālai lietošanai, nevis stāvēšanai pagalmā.
Deviņu gadu pieredze
"Vai iespējams būt vēl apmierinātākam – grūti iedomāties, kaut arī dzīvoju dzīvoklī. Ja būtu sava māja, vispār ideāli," atzīst "Latvijas Avīzei" zināms elektroautomašīnu fans, kurš ar šiem transporta līdzekļiem pārvietojas jau deviņus gadus.
Pirmais bijis lietots "Citroen" markas modelis, ar ko varēja nobraukt apmēram 100 km. Nopircis 2017. gadā. Viens no motīviem – jaunības dullums. Ja nopietnāk – pastāvīga interese par jaunākajām tehnoloģijām, arī klimata pārmaiņu cēloņiem. Kā šo lietu entuziastam ikdienā lasīto ziņu plūsmā arvien vairāk parādījusies informācija par elektromašīnām. Papildus vēl uzzinājis par "e-mobi" tīkla attīstīšanu. Nodomājis – labi – būs arī kur uzlādēt. Atlicis tikai atrast braucamo, ko jaunā ģimene, abi ar sievu, varētu atļauties. Trāpījies tas "Citroen", tā sākotnējo avantūru nenožēlojot līdz pat šim brīdim.
Tagad ticis pie "Teslas" – no tautas modeļu klases, ne dārgā gala. Nopircis Holandē ar 203 000 km nobraukumu. Ar "Citroen" tagad turpinot braukt sievasmāte, 2012. gada izlaidums, baterija tur joprojām. Nupat būšot pirmie nopietnākie remontdarbi ritošajai daļai, jāuzlabo bremzes. Ar "Teslu" drusku "ieberzies". Lai arī tehnisko apskati Latvijā izgājis, sapratis, ka iepriekšējais saimnieks mašīnu nav kopis vispār, tādēļ ritošajā ieguldījis vairāk par tūkstoti eiro. Citādi viss kalpo bez raizēm.
Savā lokā zina arī tādus braucējus, kuri no elektromašīnām tomēr ir atteikušies. Motivācija katram cita.
Piemēram, nopirka lietotu luksusa klases mašīnu, bet pēc tam nāca vilšanās par izmaksām remontdarbos. Sākumā bijis izteikti, ka elektromašīna daudzās ģimenēs kalpo kā otrā – aiz parastajām. Tagad novēro tendenci, ka arvien vairāk paziņu nebaidās to ņemt kā pirmo un vienīgo. Jo sevišķi tie, kuriem ir bijusi pozitīva pieredze. Tāpat arī esot redzams un jūtams, ka cenas kļūst pieņemamākas, jo sevišķi vidējās klases segmentā. Tāpat rīdziniekiem nenoliedzama priekšrocība ir arī bezmaksas stāvvietas pilsētā un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām.
Rīgas dome reaģē strupi
Lai arī kādi atbalsti un priekšrocības būtu, kopējā aina ir tāda, ka klimata neitrāls transports mūsu valstī joprojām svārstās tikai ap 1%. Ja jaunās atbalsta programmas ietvaros tuvākajos pāris gados vismaz vienu procentpunktu varbūt arī izdosies pieaudzēt, parasti kopējā apjomā tas neko daudz nemainīs. Skaidrs, ka šajā kontekstā 98–99% autoparka īpašniekiem ir jautājums – kādēļ vieniem ir dažādas priekšrocības un bonusi, bet otriem tikai papildu ierobežojumi un maksājumi?
Viena no diskusijām un ne jau pirmo gadu ir arī par to, ka, piemēram, Vecrīga jau labu laiku pārvērtusies par elektroautomašīnu bezmaksas stāvlaukumu. Kādi ir šīs pieredzes rezultāti, jau ilgo praksi par bezmaksas stāvvietām un autobusu joslas izmantošanu elektrotransportam Rīgā paredzēts turpināt vai mainīt?
Par šiem jautājumiem "Latvijas Avīze" interesējās Rīgas domē. Kopējā galvaspilsētas transporta organizācijas haosā šī problemātika laikam ir "sīka vienība", jo saņemtās atbildes diemžēl bija ļoti strupas. "Informējam, ka Rīgas pašvaldības paredzētās priekšrocības elektrotransporta lietotājiem noteiktas Rīgas domes 2013. gada 5. februāra saistošajos noteikumos nr. 206 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi". Minētie saistošie noteikumi šobrīd ir spēkā.
Jautājumā par sabiedriskā transporta joslu izmantošanu informējam, ka šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi". Ņemot vērā, ka jautājums par stāvvietu pieejamību ir plašāks nekā elektroauto iespējamā priekšrocību pārskatīšana, informējam, ka šobrīd pašvaldība strādā pie informācijas apkopošanas un iespējamo risinājumu izstrādes ielu malās esošo stāvvietu pieejamības uzlabošanai. Jautājuma apspriešana un tālāka virzība plānota 2026. gada 2. ceturksnī," juridiski precīzā, taču uzziņai nederīgā manierē noziņoja pašvaldības komunikatori.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".