Sava enerģija. Elektroauto tirgus jaunā valsts atbalsta gaidās

Elektriskie transporta līdzekļi vairs nav retums, jo sevišķi elektroautomašīnas, ko arvien biežāk redzam ne tikai pilsētās, bet arī uz Latvijas autoceļiem.

Cik daudz elektroauto Latvijā ir, kādas ir turpmākās tendences un populārākie modeļi, vai jauno autotransporta segmentu uzlādes infrastruktūra spēj apmierināt?

Saskaņā ar Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) datiem šā gada sākumā Latvijā bija reģistrēti vairāk par 14 300 elektriskajiem transporta līdzekļiem – ne tikai vieglās pasažieru automašīnas, bet arī autobusi, kravas transports, kā arī dažādi citi dažādi pārvietošanās līdzekļi, kam nepieciešama reģistrācija, lai piedalītos satiksmē.

Pieaugums ar katru gadu

"Pieauguma dinamiku redzam katru gadu. Aizvadītajos divos gados izteiktāk, jo elektromobiļu iegādei bija pieejama valsts atbalsta programma, kas saņēma papildu finansējumu un noslēdzās pagājušā gada otrajā pusē. Arī šobrīd apspriešanā ir jauns atbalsta programmas plāns. Līdz ar to sagaidāms, ka līdz ar jaunā atbalsta pieņemšanas brīdi elektroauto reģistrāciju skaits noteikti atkal strauji palielināsies.

Ja salīdzinām 2024. un 2025. gadu, kad atbalsta programmas priekšrocības izmantoja visvairāk, redzams, ka šajā periodā reģistrēto e-auto skaits pieaudzis par 51%. Tomēr kopumā Latvijas autoparkā mums ir vairāk par 900 000 dažāda veida transporta līdzekļu, un uz šī fona elektrisko transporta līdzekļu īpatsvars joprojām ir ļoti neliels, tikai mazliet vairāk par 1%," "Latvijas Avīzi" informēja Mārtiņš Mālmeisters, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītājs.

Viņš arī prognozē, ka elektromašīnu lietošana tomēr kļūs arvien izplatītāka, jo tam bez valsts atbalsta iegādē ir arī citas priekšrocības. Piemēram, bezmaksas stāvvietas Rīgā un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām, arī ikdienas apkopes šim transportam esot jāveic daudz mazāk. Turklāt elektrisko spēkratu īpašnieki joprojām ir atbrīvoti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas. Izaugsmes tendencei par labu nākšot arī otrreizējais tirgus, kas Latvijā būtībā tikai sākot veidoties. Būtisku lomu spēlē arī elektroauto cenas, kas tagad jau ir ievērojami draudzīgākas, nekā tas vēl bija pirms pāris gadiem.

Baltijas mērogā Latvija esot līdzīgā situācijā kā kaimiņvalstis. Taču ievērojami atpaliek no Skandināvijas valstīm, kur elektroauto jau dominējot jauno auto pārdošanas tirgū. 

Visvairāk elektromobiļi reģistrēti Rīgā un Pierīgas reģionā – vairāk par pusi no visiem Latvijā reģistrētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Populārākie modeļi

Saskaņā ar CSDD datiem, 2025. gadā elektrisko auto īpatsvars Latvijā veidojis aptuveni 7,1% no visām jauno auto reģistrācijām. Kopā ar tā dēvētajiem "plug-in" hibrīdiem elektrificētie transportlīdzekļi veidojuši lielāku daļu – apmēram 19–21% no jauno auto tirgus. Pagaidām dominē Eiropas, Āzijas un arī ASV zīmolu elektroauto, taču tendence ir tāda, ka Ķīnas un arī Eiropas ražotāji ļoti ātri palielina tirgus daļu.

Privātpersonām jauno e-auto segmentā populārākie zīmoli bijuši "Toyota", "Škoda" un "Porche". Populārākie no lietotajiem – "Tesla", "Volkswagen" un arī "Škoda" dažādi sedana un 4x4 piedziņas modeļi, kas piemēroti ikdienas lietošanai.

Populārākos e-auto noskaidro arī dažādos ekspertu un entuziastu konkursos. Piemēram, pērnruden noslēdzās konkurss "Latvijas e-auto 2025/2026", kas bija pulcējis rekordlielu dalībnieku skaitu – 30 pilnībā elektriskos modeļus no 21 ražotāja. Konkursa žūrija automobiļus testējusi gan drošas braukšanas poligonos, gan arī pilsētas un šosejas satiksmē, lai objektīvi izvērtētu to veiktspēju, komfortu un lietošanas ērtumu.

Rezultātu vērtēšana notikusi pa kategorijām: e-auto līdz 30 000 eiro, līdz 60 000 eiro un virs 60 000 eiro. Tautas klasē par TOP 3 atzīti konkrēti "Renault", "Ford" un "BYD" modeļi, vidējā – "BMW", "Cupra" un arī "BYD"; savukārt dārgajā galā – "Volvo" un divi "Audi" modeļi.

Žūrijas kopējā balsojuma rezultātā par uzvarētājiem atzīti "BYD Sealion 7" (Ķīna), "Renault 5 E-Tech" (Francija) un "Audi A6 e-tron" (Vācija) – trīs atšķirīgi, taču vienlīdz spilgti piemēri tam, cik plašs un inovatīvs kļuvis elektroauto tirgus Latvijā.

Uzlādes iespējas atbilstošas pieprasījumam

Pieaugošs elektroauto skaits nozīmē, ka pieejamiem jābūt arī uzlādes punktiem. Viens no pirmajiem un visplašāk pieejamiem ātrās uzlādes staciju operatoriem ir "e-mobi" – nacionālais tīkls, kas nodrošina elektromobiļu pārvietošanos visā Latvijas teritorijā.

Tīklā "e-mobi" darbojas 141 stacija, kopš 2016. gada to izveidoja un uztur CSDD. "Var droši teikt, ka uzlādes vietu piedāvājums ir līdzvērtīgs pieprasījumam. Nav šaubu arī par to, ka, palielinoties pieprasījumam, arī uz priekšu uzlādes vietu skaits augs, un uzlādes operatori reaģēs atbilstoši. Rīgā un Pierīgā to redzam jau tagad – šeit ir visvairāk e-auto un arī visvairāk privāto komersantu, kuri veido savus uzlādes staciju tīklus," vērtē CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeistars.

Šobrīd Latvijā ir krietni vairāk par 300 ātrās uzlādes stacijām, savus tīklus veido vismaz desmit uzlādes operatori. 

Gan ar vietējās izcelsmes kapitālu, gan arī ārzemju – piemēram, Latvijas "Elektrum" un "Virši", Igaunijas "Enefit" un "Eleport", Lietuvas "Ignitis" u. c. Līdz ar to var teikt, ka tie laiki, kad elektroauto īpašniekam bija sarežģīti atrast, kur savu auto uzlādēt, ir beigušies – vairs nesūdzoties arī tie, kuri mūsu lielajās pilsētās dzīvo daudzstāvu māju dzīvokļos.

Uzlādes staciju izvietojums lielā mērā seko elektroauto lietošanas paradumiem – gan pilsētvidē, gan galvenajos satiksmes maršrutos. Vislielākā noslodze uzlādes stacijām ir vietās, kur cilvēki uzturas ilgāku laiku – iepērkoties, strādājot vai dodoties starppilsētu braucienos. Pieprasītas un noslogotas uzlādes stacijas esot, piemēram, uz šosejām no Rīgas uz Viļņu vai Tallinu, kā arī uz Liepāju, Ventspili un Daugavpili.

Ikdienas gaitās elektroauto īpašniekiem svarīgi, lai, piemēram, pie tirdzniecības centriem uzlāde notiktu ātri. Tādēļ tendence ir, ka tīklu operatori uzstāda ne tikai ātrās, bet arī ultra ātrās uzlādes stacijas. Par ātro uzlādi uzskata, sākot no 50 kilovatu jaudas, savukārt ultra ātrā uzlāde ir no 150 kilovatu jaudas. Uzlāde 50 kilovatu stacijā var prasīt līdz pat stundai, savukārt ultraātrajā 15–20 minūtes, lai sasniegtu braukšanai vēlamo baterijas 80% uzpildīšanas kondīciju.

Līdz šim apkopotā pieredze liecina, ka lielāko daļu elektroauto ikdienā tomēr uzlādē mājās vai darbavietās, kur pārsvarā izmanto lēno, maiņstrāvas uzlādi, kas vienlaikus ir arī draudzīgāka elektromašīnas baterijai. Maiņstrāvas (lēnās) un līdzstrāvas (ātrās) uzlādes proporcijas Latvijā varētu būt 70 pret 30% – lēš nozares eksperti. Publisko uzlādi, kas pamatā ir ātrā, galvenokārt izmanto garākos pārbraucienos, kā arī komerctransporta kustības nodrošināšanai. Arī ziemā – kā nupat aizvadītajā, kad aukstajā laikā e-auto baterija tērē daudz vairāk, tā arī ilgāk jālādē.

"Ātrās uzlādes segmentā staciju noklājums Latvijā ir ļoti labs, šobrīd pilnīgi pietiekams un dažviet pat vairākiem gadiem uz priekšu. Vēl varētu paplašināties ir lēnās uzlādes segments, bet tas galvenokārt tomēr ir privāto auto īpašnieku pārziņā – visu nepieciešamo varam nodrošināt," saka Kārlis Mendziņš, "Eleport Latvija" vadītājs, kurš pārstāv Igaunijas elektroauto uzlādes tīkla un tehnoloģiju uzņēmumu ar pārstāvniecībām Baltijā un Polijā.

Jaunais atbalsts, iespējams, jau aprīlī

Kārlis Mendziņš aktīvi darbojas ne tikai elektroauto uzlādes biznesā, bet arī vietējā šīs nozares pārstāvju sabiedrībā, jau ilgstoši veido un vada portālu "uzladets.lv". Kārlis iedziļinājies un izpētījis, kāda varētu būt nākamā valsts atbalsta programma elektroauto iegādei.

"Jaunās atbalsta programmas projekts šobrīd ir nodots publiskai apspriešanai un pavisam drīz būs jālemj par tās pieņemšanu. Manā vērtējumā tā nebūs pavisam jauna programma, bet turpinājums iepriekšējai – ar uzlabojumiem un kopumā nelielām izmaiņām.

Viena no izmaiņām – iegādājoties jaunu e-auto, atbalsta summu paredzēts samazināt no 4500 līdz 4000 eiro, bet savukārt lietotām automašīnām no 3500 uz 3000 eiro. Norakstīšanas bonuss 2000 eiro projektā ir saglabāts. Svarīgi, ka iepriekšējā līmenī saglabāts atbalsts ģimenēm ar bērniem, savukārt goda ģimenēm – palielināts.

Attiecībā uz lietotu e-auto iegādi paredzētas arī vēl citas izmaiņas – pirkums nedrīkst būt vecāks par septiņiem gadiem un noskrējiens lielāks par 150 000 km, turklāt tas jāpērk no Latvijā reģistrēta tirgotāja. Doma vienkārša un izmaiņas saprotamas – pērkot lietotu auto, tas vienmēr būs kā kaķis maisā. Septiņi gadi ir periods, kad parasti spēkā vēl ir ražotāju garantija," informē Kārlis. Ja viss notikšot pēc sākotnēji iecerētā plāna, atbalsta programmu varētu apstiprināt un sākt izmantot jau aprīlī.

Jaunajā programmā kopējais budžets paredzēts 40 miljonu eiro apmērā. Tas ir par desmit miljoniem eiro lielāks nekā iepriekšējā, ko realizēja no 2022. līdz 2025. gadam, kopumā līdzfinansējot 6467 elektrotransporta vienību iegādi.

Iepriekšējā programma sevišķi pieprasīta bijusi pagājušā gada sākumā, kad tai piešķirti papildu līdzekļi 11 miljonu eiro apmērā, rēķinoties, ka atbalsts pircējiem varētu pietikt līdz gada beigām, bet naudu apguva jau četros mēnešos. Arī tas esot apliecinājums arvien pieaugošajai interesei un pieprasījumam – nepieciešams samērā neliels grūdiens, lai cilvēki pārietu uz elektroauto.

Tāpat kā iepriekšējā programmā iegādes atbalsts paredzēts ne tikai jauniem un lietotiem elektroauto, bet arī hibrīdiem un ar ūdeņradi darbināmām mašīnām (par tādu iegādi līdz šim dzirdēts ļoti maz). No iepriekšējās programmas ļoti iespējams būs saglabāta arī obligātā prasība, ka ar valsts atbalstu iegādātajam braucamajam obligāts lietojums ir vismaz 52 000 km piecu gadu laikā (citādi atbalsta naudu nāksies atmaksāt).

Tas nozīmē, ka ar elektromobili jānobrauc apmēram 10 400 km gadā, kas esot mazāk nekā nobrauc vidējā automašīna Latvijā, tomēr tik un tā izslēdz daudzus braucējus – piemēram, tos, kuri elektroauto izmanto reti vai kā otro transportlīdzekli. Līdz ar to valsts ar šo kritēriju skaidri signalizē: subsidē auto, kas paredzēti reālai lietošanai, nevis stāvēšanai pagalmā.

"Elektromašīnām ātrās uzlādes segmentā staciju noklājums Latvijā ir ļoti labs, šobrīd pilnīgi pietiekams un dažviet – pat vairākiem gadiem uz priekšu," vērtē Kārlis Mendziņš, uzlādes tīkla un tehnoloģiju uzņēmuma "Eleport Latvija" vadītājs.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Deviņu gadu pieredze

"Vai iespējams būt vēl apmierinātākam – grūti iedomāties, kaut arī dzīvoju dzīvoklī. Ja būtu sava māja, vispār ideāli," atzīst "Latvijas Avīzei" zināms elektroautomašīnu fans, kurš ar šiem transporta līdzekļiem pārvietojas jau deviņus gadus.

Pirmais bijis lietots "Citroen" markas modelis, ar ko varēja nobraukt apmēram 100 km. Nopircis 2017. gadā. Viens no motīviem – jaunības dullums. Ja nopietnāk – pastāvīga interese par jaunākajām tehnoloģijām, arī klimata pārmaiņu cēloņiem. Kā šo lietu entuziastam ikdienā lasīto ziņu plūsmā arvien vairāk parādījusies informācija par elektromašīnām. Papildus vēl uzzinājis par "e-mobi" tīkla attīstīšanu. Nodomājis – labi – būs arī kur uzlādēt. Atlicis tikai atrast braucamo, ko jaunā ģimene, abi ar sievu, varētu atļauties. Trāpījies tas "Citroen", tā sākotnējo avantūru nenožēlojot līdz pat šim brīdim.

Tagad ticis pie "Teslas" – no tautas modeļu klases, ne dārgā gala. Nopircis Holandē ar 203 000 km nobraukumu. Ar "Citroen" tagad turpinot braukt sievasmāte, 2012. gada izlaidums, baterija tur joprojām. Nupat būšot pirmie nopietnākie remontdarbi ritošajai daļai, jāuzlabo bremzes. Ar "Teslu" drusku "ieberzies". Lai arī tehnisko apskati Latvijā izgājis, sapratis, ka iepriekšējais saimnieks mašīnu nav kopis vispār, tādēļ ritošajā ieguldījis vairāk par tūkstoti eiro. Citādi viss kalpo bez raizēm.

Savā lokā zina arī tādus braucējus, kuri no elektromašīnām tomēr ir atteikušies. Motivācija katram cita. 

Piemēram, nopirka lietotu luksusa klases mašīnu, bet pēc tam nāca vilšanās par izmaksām remontdarbos. Sākumā bijis izteikti, ka elektromašīna daudzās ģimenēs kalpo kā otrā – aiz parastajām. Tagad novēro tendenci, ka arvien vairāk paziņu nebaidās to ņemt kā pirmo un vienīgo. Jo sevišķi tie, kuriem ir bijusi pozitīva pieredze. Tāpat arī esot redzams un jūtams, ka cenas kļūst pieņemamākas, jo sevišķi vidējās klases segmentā. Tāpat rīdziniekiem nenoliedzama priekšrocība ir arī bezmaksas stāvvietas pilsētā un braukšana pa sabiedriskā transporta joslām.

Rīgas dome reaģē strupi

Lai arī kādi atbalsti un priekšrocības būtu, kopējā aina ir tāda, ka klimata neitrāls transports mūsu valstī joprojām svārstās tikai ap 1%. Ja jaunās atbalsta programmas ietvaros tuvākajos pāris gados vismaz vienu procentpunktu varbūt arī izdosies pieaudzēt, parasti kopējā apjomā tas neko daudz nemainīs. Skaidrs, ka šajā kontekstā 98–99% autoparka īpašniekiem ir jautājums – kādēļ vieniem ir dažādas priekšrocības un bonusi, bet otriem tikai papildu ierobežojumi un maksājumi?

Viena no diskusijām un ne jau pirmo gadu ir arī par to, ka, piemēram, Vecrīga jau labu laiku pārvērtusies par elektroautomašīnu bezmaksas stāvlaukumu. Kādi ir šīs pieredzes rezultāti, jau ilgo praksi par bezmaksas stāvvietām un autobusu joslas izmantošanu elektrotransportam Rīgā paredzēts turpināt vai mainīt?

Par šiem jautājumiem "Latvijas Avīze" interesējās Rīgas domē. Kopējā galvaspilsētas transporta organizācijas haosā šī problemātika laikam ir "sīka vienība", jo saņemtās atbildes diemžēl bija ļoti strupas. "Informējam, ka Rīgas pašvaldības paredzētās priekšrocības elektrotransporta lietotājiem noteiktas Rīgas domes 2013. gada 5. februāra saistošajos noteikumos nr. 206 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi". Minētie saistošie noteikumi šobrīd ir spēkā.

Jautājumā par sabiedriskā transporta joslu izmantošanu informējam, ka šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi". Ņemot vērā, ka jautājums par stāvvietu pieejamību ir plašāks nekā elektroauto iespējamā priekšrocību pārskatīšana, informējam, ka šobrīd pašvaldība strādā pie informācijas apkopošanas un iespējamo risinājumu izstrādes ielu malās esošo stāvvietu pieejamības uzlabošanai. Jautājuma apspriešana un tālāka virzība plānota 2026. gada 2. ceturksnī," juridiski precīzā, taču uzziņai nederīgā manierē noziņoja pašvaldības komunikatori.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".