Atjaunīgās enerģijas apjoms Baltijā ir nepietiekams

Patlaban atjaunīgās enerģijas apjoms Baltijā ir nepietiekams, lai spētu pilnībā kompensēt dabasgāzes cenu kāpumu, ko var izraisīt konflikts Tuvajos Austrumos, norādījis energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.

Viņš pauž, ka ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu (MWh), un kopš janvāra pieaugums ir gandrīz par 100%. Vancāns norāda, ka konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17% no globālās gāzes un 30% no pasaules naftas ieguves.

Situāciju Eiropā sarežģī arī tas, ka pēc aukstās ziemas gāzes krājumi ir visnotaļ zemā līmenī. Tas nozīmē, ka nākamajā krātuvju uzpildes sezonā par gāzi var nākties maksāt vairāk, kas var ietekmēt arī elektroenerģijas tirgu. Baltijas elektroenerģijas tirgū joprojām nozīmīgu lomu spēlē ar dabasgāzi ražotā elektrība. Tas nozīmē, ka gāzes cenu pieaugums palielina arī šo elektrostaciju ražošanas izmaksas. Tomēr elektroenerģijas cena biržā neveidojas vienādi katru dienu. Ja pieprasījumu iespējams nosegt ar lētākiem resursiem, piemēram, atjaunīgo enerģiju, gāzes cenu kāpuma ietekme var būt mazāka. Savukārt brīžos, kad tirgū nav zaļās enerģijas, jādarbina gāzes elektrostacijas un tad tās tiešā veidā nosaka kopējo elektroenerģijas cenu.

"Enefit" vadītājs norāda, ka 2022. gadā bija enerģētikas krīzes, ko izraisīja karš Ukrainā, un tās laikā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga teju 2,5 reizes – no 88,57 eiro par MWh 2021. gadā līdz 225,93 eiro par MWh 2022. gadā. Toreiz Latvija bija pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm. Patlaban apstākļi ir būtiski mainījušies, jo ir alternatīvas piegādes gāzei un būtiski augušas atjaunīgās enerģijas jaudas. Tāpēc Tuvo Austrumu konfliktam nevajadzētu izraisīt tik smagas un tālejošas sekas. Tomēr, salīdzinot ar Skandināviju, kur ir atomelektrostacijas un lielas atjaunīgās enerģijas jaudas – galvenokārt vējš un hidroelektrostacijas, Baltijas valstīm nav daudz alternatīvu. Baltija pēdējos gados ir būtiski stiprinājusi enerģētisko neatkarību – piemēram, Latvijā saules un vēja enerģijas ražošana 2025. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugusi četras reizes – no 218 gigavatstundām (GWh) līdz 879 GWh. Tomēr zaļās enerģijas apjoms joprojām ir nepietiekams, lai spētu pilnībā kompensēt dabasgāzes cenu kāpumu.