Varot uzskatīt, ka Venera ir ļoti savdabīgs un dīvains Zemes dvīnis. Neskatoties uz ļoti līdzīgajiem izmēriem, šai planētai ir tik ļoti blīva un karsta atmosfēra, ka ikvienu, kurš uz tās nonācis, tā acumirklī saspiestu un “izsautētu”. 

Turklāt visas citas Saules sistēmas planētas griežas ap savu asi pretēji pulksteņrādītāja virzienam, savukārt Venera griežas pulksteņrādītāja virzienā. Salīdzinājumā ar citiem lielajiem sistēmas spēlētājiem Venera ir it kā apgriezta kājām gaisā. Iemesls tam nav zināms, lai gan atbilstoši jaunākajiem pieņēmumiem varētu būt tā, ka Venera vispirms sagūsta, bet vēlāk iznīcina savu pavadoni...

Arī Zemi ietekmē tās pavadonis Mēness, stabilizējot un palēninot tās griešanos. Taču gadījumā ar Veneru jaunais hipotētiskais pavadonis to padarījis pat lielāku. Ne gluži amerikāniskas izcelsmes amerikāņu pētnieki Valērijs Makarovs (no ASV militārās observatorijas Vašingtonā) un Aleksejs Goldins (no uzņēmuma Teza Technologies Čikāgā) mudinājuši pievērst uzmanību Saules sistēmas tapšanas pašam sākumam.