Par to, ka savā agrīnajā pastāvēšanas stadijā mūsu Saule nav bijis gluži vientuļš spīdeklis, liecinot Oorta mākonis – savdabīgs gigantiskais kosmosa burbulis, ko piepilda akmens un ledus bluķi un, iespējams, pat planētas un kura iekšienē tad arī atrodas visa Saules sistēma. 

Ar šādu secinājumu pirms dažiem gadiem klajā nāca Hārvarda astrofizikas centra speciālists Avi Lēbs un nesenais Hārvarda universitātes absolvents, viņa audzēknis Amirs Siražs.

Pētījuma autori uzskata, ka visu dažāda kalibra “atkritumu” kopumu, kas piepilda Oorta mākoņa sfēru – kopumā vismaz 100 miljardi dažādu objektu, ar savu gravitāciju savākusi Saule. Tiktāl viss it kā pareizi. Taču izrādās, to visu savākt tikai vienatnē nemaz neesot iespējams. To, kā apliecinājuši aprēķini un attiecīgi veikta datormodelēšana, var izdarīt kopā ar vismaz vēl vienu “kolēģi”.

Pētnieki uzskata, ka tādi savi “oorta mākoņi” ir arī citām zvaigžņu sistēmām, tostarp arī kaimiņos esošajai Centaurai Alfai, kur attiecīgajā “ģimenē”, starp citu, mīt pat vienlaikus trīs zvaigžņu “brālīši” – Centaura Alfa A, Centaura Alfa B un Proksima Centaura jeb Rigela, Bungula un Tolimana. Šo objektu “burbulis” sākas faktiski tieši tur, kur beidzas mūsējais – pusceļā no Saules uz Centauru Alfu. Faktiski pat varot teikt, ka abi šie burbuļi saskaras viens ar otru.