Plašsaziņas līdzekļos bija vēstīts, ka 2023. gada decembra sākumā Zemi skārusi ļoti spēcīga ģeomagnētiskā vētra, kuras tā dēvētais KP indekss sasniedza 7, bet pati vētra definēta atbilstoši G3 klasei. Tas katrā ziņā ir ļoti jaudīgi, un zināms, ka tik spēcīgu ģeomagnētisko trakošanu var pavadīt pat atsevišķos dienvidu reģionos novērojama polārblāzma. Taču virkne citu ar to saistīto seku nav tik patīkamas: tādas vētras mēdz sagraut radiosakaru sistēmas, radīt nopietnus traucējumus navigācijas ierīcēs un tamlīdzīgi. Diemžēl tas tā jau ir arī bijis.

Pirms simts gadiem

1921. gada maijā pasaules prese plaši vēstīja par noslēpumainiem traucējumiem daudzu valstu elektroapgādes sistēmās, un tas toreiz visnopietnāk skāra tieši telegrāfa darbību, kas tajā laikā cilvēcei bija svarīgākais saziņas līdzeklis. Tad vēl neviens nezināja, ka notikušā iemesls bijusi gadsimta lielākā magnētiskā vētra.

Tajā gadā 12. maijā uz Saules izveidojās milzīgs plankums, kam sekoja gigantiski jaudīga koronālās masas izmešana un tās straujā virzība tieši uz Zemi, kā rezultātā planētas magnētiskais lauks vārda vistiešākajā nozīmē trīcēja un drebēja trīs dienas pēc kārtas. Tad sekoja postoši ugunsgrēki: 15. maijā Zviedrijā pēkšņi aizdegās telegrāfa punkts, aptuveni tajā pašā laikā līdzīgs ugunsgrēks izcēlās arī Ņujorkā, kur uguns neilgā laikā aptvēra visu ēku, attiecīgās anomālās plūsmas kritiski uzkarsēja tālruņa un telegrāfa līnijas, praktiski pilnībā sagraujot sakaru sistēmas ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Britānijā. Avotos vēstīts, ka virknē sakaru līniju ASV spriegums uzkāpis līdz pat tūkstotim voltu! Vētras maksimums 15. maijā izraisīja polārblāzmu Losandželosā, Atlantā un pat Teksasā – vietās, kur tā nekad nebija novērota...