Labrīt, spīganiņ! Šorīt pamodos no dīvaina sapņa – veros debesīs, un mākoņi slīd tik neizsakāmi ātri, es saprotu, ka zemeslode sākusi griezties stipri ātrāk, un domāju, kā viņi (nu, tie, kas skaita, rēķina laiku) tagad sapratīs, kurā laika sprīdī esam? Pamodusies sēžu vēl sapņa sajūtās un mēģinu tulkot, uztvert savas zemapziņas kodētos signālus. Jā, laiks traucas vēja spārniem! Un vienīgā iespēja apturēt laika skrējienu ir baudīt mirkli, ļauties un skaitīt piedzīvotos mirkļus. Un nu jau jāraksta raksts augustam un septembrim. Laikam mirkļu burrrrvība būs šā raksta pamats. Pirms tiecos atvasaras jausmās, padalīšos ar spilgtiem nesen piedzīvotiem mirkļiem. Lūdzu māsām Pirts RaGanām atļauju izstāstīt, kā mums gājis.

Iepriekšējos gados cītīgi piedalījāmies Latvju pirts un SPA asociācijas darbā, gan veidojot un slīpējot pirts terminoloģiju, gan apspriežot un vētījot, kas ir un kas nav latvju pirts tradīcijas. "Pirts un veselības festivālā" Tērvetē, popularizējot latvju pirts vārdu, mums iznāca vadīt nodarbības cittautiešu grupai, un – kā gadījies, kā ne – attapāmies Čehijā!