Vēl viduslaikos Eiropā grāmatas bija ar roku rakstīti un pārrakstīti manuskripti. Piemēram, to pašu kristiešu Bībeli nepārtrauktā darbā nācies pārrakstīt vismaz trīs gadus. Tas bija ļoti rūpīgi un uzmanīgi veicams darbs: jebkura spalvaskāta novirze, neglīta līnija vai tintes kleksis – un acumirklī nācās pilnībā no jauna pārrakstīt visu lapu.

Bet, kā zināms, tehniskais progress nemēdz ilgi stāvēt uz vietas, un kādā brīdī uzradās pirmie iespiesto grāmatu paraugi. Oficiāls uzskats pauž, ka šo tehnoloģiju izgudrojis Johans Gūtenbergs, vismaz Eiropā, un šis un tas viņa dzīvesstāstā arī ir savdabīgs, interesants un ne gluži viennozīmīgi vērtējams.

Katrā ziņā par grāmatu iespiešanas jeb faktiski tipogrāfiskās drukas tēvu dēvētā vācieša pateicīgie pēcteči no viņa izveidojuši visnotaļ cēlu un pozitīvu tēlu, un šā viduslaiku cilvēka īstais jeb pilnais vārds ir Johanness Gensfleišs Lādenē no Gūtenbergiem. Attiecīgais tēls pauž, ka šis ļoti spējīgais un talantīgais cilvēks pamatā tomēr esot maz rūpējies par sevi, tā vietā nemitīgi domājis un noraizējies par visu cilvēku kopīgo labumu, atbalstījis vērienīgu zinību izplatīšanu, jo tikai šajā virzienā saskatījis iespēju izvilkt Eiropu no dziļās tumsonības, padarot to par izglītotu un dzīvošanai tīkamu un labvēlīgu vietu. Pat grūti spriest, cik lielā mērā šis tēla raksturojums atbilst vai neatbilst patiesībai. Vārdu sakot, spriedīsim katrs pats.