Kopš laika valdniece intīmo vēlmju krietnu izpildīšanu novērtēja kā īpašus nopelnus dzimtenes priekšā, par ko izcilniekus dāsni apbalvoja, tādējādi periodiski ievērojami patukšojot valsts kasi.
Leģendārā imperatore Katrīna joprojām saglabājusi visslavenākās sievietes statusu Krievijas vēsturē. Līdztekus sava laika progresīvāko valstisko reformu veikšanai viņa teju vai vairāk ievērojama kļuvusi ar saviem neskaitāmajiem piedzīvojumiem miesīgo prieku baudīšanas jomā. Virkne viņas privātās dzīves epizožu kļuvušas par leģendām, saistībā ar kurām mūsdienu vēsturniekiem gan nereti kļuvis sarežģīti nošķirt patiesību no izdomas. Katrā ziņā imperatorei dzīves laikā patiešām bijis krietni daudz vīriešu, taču, kā liecina arhīvu dokumenti, tikai vienu viņa esot mīlējusi patiesi un no visas sirds...
Ļoti tālredzīgs Prūsijas karaļa ieteikums
Vācijas princese Sofija Frīderike Auguste Krievijas valdnieces tronī nonāca, pateicoties virknei dažādu liktenīgu nejaušību. Viņa cēlusies no dižciltīgas, taču trūkumā nonākušas augstmaņu dinastijas. Viņas māte piekopusi visnotaļ izlaidīgu dzīvesveidu, un, kā apgalvojuši atsevišķi avoti, Sofijas Augustes īstais tēvs bijis Prūsijas karalis Frīdrihs Lielais.
Tostarp Krievijas imperatore Elizabete 1743. gadā sāka meklēt piemērotu līgavu savam mantiniekam lielkņazam Pēterim, topošajam Krievijas caram Pēterim III. Virkne vēstures pētnieku atbalstījuši uzskatu, ka vācu princeses Sofijas Augustes kandidatūru piedāvājis tieši Prūsijas karalis Frīdrihs Lielais. Tiesa, pašam Pēterim tajā laikā patikusi galmadāma jeb preilene Anastasija Lopuhina, un jauneklis pat esot lūdzis savai ķeizariskajai tantei atļauju viņu apprecēt. Taču Anastasija bija meita Natālijai Lopuhinai – bijušajai imperatores Annas galmadāmai, kura savulaik centusies visos iespējamos veidos izpatikt savai galma saimniecei, galvenokārt pazemojot un izņirgājot tolaik vēl jauno Elizabeti, un tas Annai esot pat ļoti paticis. Vēsturnieki izcēluši pietiekami populāro epizodi, kurā Natālija Lopuhina, izmantojot virkni starpnieku, ieteikusi jauniņajai Elizabetei audumu, no kura tai pašuva balles kleitu, taču izrādījās, ka tieši ar to pašu audumu zālē bija apšūti visi krēsli un dīvāni...