Gajs Jūlijs Cēzars ir ne tikai Senās Romas, bet vispār visas pasaules, visas civilizācijas vēstures viens no iespaidīgākajiem simboliem. Mūsdienu pētnieku vairākums nešaubīgi apgalvo, ka tas, ko vēl pieņemts dēvēt par mūsdienu Eiropu, iesācies akurāt tieši ar viņu jeb faktiski – pateicoties viņam. 

Pilnā mērā apveltīts ar iedzimtu harismu, Cēzars spējis vārda vistiešākajā nozīmē apburt lielu daļu gan savu laikabiedru, gan pēcteču: ievērojams citu zemju anektētājs un valsts darbinieks, lielisks orators, arī rakstnieks un vispār daudzpusīgs talants, ja pat ne ģēnijs – tieši tāds viņa veidols nostiprinājies un saglabājies līdz mūsu dienām.

Var gan piebilst, ka savu ieguldījumu šā tēla veidošanā devis arī Cēzara “pašraksturojums”, kuru viņam neslikti izdevies lasītājam it kā neuzbāzīgi pasniegt savās piezīmēs par Galliju un pilsoņu kariem. Savā laikā Cēzara sacerējumus aizgūtnēm lasīja un par tiem sajūsminājās, no tiem mācījās un studēja karošanas mākslu...