Par sniega cilvēku (arī jetiju, bigfūtu jeb lielpēdi) mūsdienu folklorā dēvē lielu cilvēkveidīgu būtni, kura, kā uzskata daudzi pētnieki, mīt galvenokārt cilvēkiem grūti pieejamās vietās kalnos vai dziļi mežā. Pamatā valda uzskats, ka tas ir nesaprotamā veidā līdz mūsu dienām saglabājies hominīds, lai gan lielākā daļa pētnieku tomēr ļoti skeptiski raugās uz tādu iespējamību. Pārsvarā visus ar jetija novērošanu saistītos gadījumus izskaidro ar mistifikāciju vai kļūdainas zvēru pēdu atpazīšanas rezultātu.

Jetijs kā hibrīds un telepātijas meistars

ASV Teksasas pavalsts DNS diagnostikas laboratorijas speciālisti nesen izpētīja neskaitāmus ASV un Kanādas teritorijā atrastos paraugus, kurus var uzskatīt par piederīgiem noslēpumainajam kriptīdam jeb tātad jetijam – slienu, asiņu, ādas un spalvas fragmentus. Pētnieki uzskata, ka viņiem izdevies atminēt jetija izcelšanās noslēpumu. Viņuprāt, šī būtne varētu būt cilvēka un zinātnei kādas pagaidām vēl nezināmas būtnes hibrīds. Visdrīzāk, šī būtne attiecināma uz primātiem, un attiecīgā sakrustošanās varētu būt notikusi aptuveni pirms 15 000 gadu. Zīmīgi, ka līdzīgus secinājumus pēc Kuzbasa alā Azaska atrasto spalvu analīzes guvuši arī krievu pētnieki. Proti, secināts, ka šī vilna varētu piederēt tieši primātam, nevis cilvēkam. Kopumā pētnieki pauduši, ka noslēpumainās būtnes makromolekula atšķiras no cilvēka DNS ne vairāk par 1%, un tas ar ļoti lielu iespējamības pakāpi ļauj runāt par jetija eksistēšanas realitāti.