Astoņas lapas pirms “cilvēku sugas ienaidnieka” baisā attēla pilnībā noslīcinātas tintē, bet vēl astoņas vienkārši izrautas un, protams, bez pēdām pazudušas.

Lai arī par to nav pieņemts daudz un plaši runāt, tomēr lielai daļai ieinteresēto cilvēku labi zināms, ka pastāv tāds savdabīgs veidojums kā sātana bībele – leģendārs viduslaikos tapināts darbs, par kuru joprojām saglabājušās baisas un noslēpumainas leģendas. Tostarp tas ir pietiekami daudz un labi izpētīts dokuments, lai varētu vismaz pamēģināt pastāstīt par to, kas ir šī grāmata un kāda tai ir vai vismaz varētu būt saistība ar sātanu.

Patiešām velnišķīgi gigantisks izdevums

Sātana bībele jeb Gigantiskais kodekss (Codex Gigas) ir lielizmēra ar roku viduslaikos sarakstīta grāmata, kuras izmēri patiešām ir iespaidīgi: augstumā 91,5 un platumā 50,1 centimetrs. Tomēr īpaši iespaidīgs šķiet šā senlaiku manuskripta svars – 78 kilogrami! Šajā manuskriptā jeb foliantā ir 310 pergamenta lapas, un kopā ar vākiem tā biezums ir 22 centimetri.

Viena no izplatītajām leģendām vēstī, ka šā gigantiskā manuskripta lapaspušu izveidošanai izmantota lielākajiem grēciniekiem novilktā āda. Protams, leģenda izraisa vajadzīgo baisuma pakāpi, taču mūsdienās visnotaļ precīzi noskaidrots, ka tai ar realitāti nav nekādas saistības. Proti, patiesībā šā manuskripta lapaspuses izgatavotas no teļu ādas. Zināms arī tas, ka visas šīs gigantiskās grāmatas izveidošanai esot bijušas nepieciešamas vismaz 160 dzīvnieku ādas!

Saturiskajā ziņā manuskripts galvenokārt veltīts reliģiskām tēmām: tajā ietverta gan seno jūdu Vecā Derība un Jaunā Derība, reliģiski un medicīniski traktāti, vēsturiski apraksti, kā arī Seviļas Isidora “Etimoloģija” – enciklopēdija par visām lietām un parādībām strikti kristietiskā redzes leņķa traktējumā. Mūsdienu pētnieki pauduši, ka 

Gigantisko kodeksu gluži pamatoti var dēvēt par viduslaikos cilvēcei pieejamo visu zinību krātuvi.