Tostarp panika saistībā ar to, ka kaut kāds vilkatis turpina brīvi klīst pilsētā un negaidīti uzrasties ielās, jau bija aptvērusi visu Defaijensu, ieskaitot arī visattālākās nomales.

Pārliecinoši lielākā daļa cilvēku, ieskaitot arī tos, kuri neglābjami tic kādam no dieviem vai visādiem to sūtītiem svētajiem gariem, tik lielā mērā tomēr nevēlas noticēt jebkādai reliģiskajai mistifikācijai faktiski pilnībā atbilstīgajam vilkača tēlam. Un vilkati turklāt pat ļaužu nostāstos parasti varot sastapt labākajā gadījumā tikai dziļos meža biezokņos vai pilnībā pamestos lauku apvidos. Tomēr esot uzkrājusies virkne aculiecinieku vēstījumu par to, ka vilkači sastapti arī pilsētās, turklāt pat tajās, kuras dēvē par pasaulē lielākajām.

Dzelzceļnieku bieds ar pusķieģeli un nūju

Viens no zināmākajiem tādiem stāstiem par to, kā dažkārt pilsētā mēdz plosīties vilkatis, vēstī par notikumiem ASV pavalsts Ohaio pilsētiņā Defaijensā, kurā mīt aptuveni septiņpadsmit tūkstoši iedzīvotāju. Šī pilsēta dibināta 18. gadsimta pašās beigās, taču līdz 1972. gadam, kad tur risinājās pieminētie notikumi ar vilkača uzrašanos, par šādu apdzīvotu vietu neko daudz nebija zinājuši pat paši amerikāņi. Vēstīts, ka Defaijensas iedzīvotāji šo noslēpumaino būtni tur novērojuši pietiekami ilgu laiku – jūlijā un augustā, taču pēc šiem diviem mēnešiem tā nozudusi tikpat pēkšņi un nesaprotami, kā uzradusies. Tostarp šos divus mēnešus pilsētā valdījusi mērena panika, vecāki aizlieguši bērniem pēc mācībām skolā iziet uz ielas un tur rotaļāties, turklāt vispār turējuši savu dzīvokļu durvis noslēgtas gan naktīs, gan arī dienās. Kopš kāda brīža tomēr arī vietējā policija pastiprināti patrulējusi – gan naktīs, gan dienās, taču neko aizdomīgu tā arī neatklāja.