Bērnudārzos un dažviet skolās aizvien šo dienu atzīmē, taisa maskas un ķirbju izstādes, bet reti kurš ārpus šīs vides vairs zina, kas šie īsti par svētkiem. Lūkosim noskaidrot!

Kad ir īstā svinamā diena? Kalendārā rakstīts – 10. novembris. Taču šī ir reliģijas reformatora Mārtiņa Lutera dzimšanas diena (un tai par godu vārds kalendārā), nevis viena no astoņām lielajām Saules kalendāra gadskārtām (skat. zīmējumu).

Kā nosaka datumu Mārtiņiem? Viens no veidiem, kā rēķina slīpā krusta svētkus, ir – viduspunkts. Mārtiņi ir viducī starp Apjumībām (Rudenājiem) un Ziemassvētkiem, aptuveni 5., 6.XI, diena šurpu turpu, skaidro tradicionālo gadskārtu un mūža godu vadītāja Gunta Saule.

Mārtiņos sākas ziema, Saule "nogrimst dzelmē", un sākas gada tumšākais laiks.

Ai Mārtiņ, vecpuisīt, 

Kam tu nāci rudenī? 

Rudenī lieli dubļi, 

Lietus dienas, tumšas naktis.

Jā, laiks nav tas patīkamākais, toties visi lauksaimnieciskā gada darbi bija pabeigti, raža pārvesta mājās, sastrādāta, nolikta glabāšanai, Miķeļa un citi rudens tirgi beigušies, un bija apmēram skaidrs, cik pārticīgi varēs pavadīt ziemu. Un gana brīva laika, lai kārtīgi izsvinētos!

Kas ir pats Mārtiņš?

"Dažādi skaidrojumi. Daži saista ar kara dievu Marsu, citi – ar Tūras Mārtiņu. Man patīk skaidrojums, ka Mārtiņš ir tas, kurš mīļās Māras dāvaniņas satinis. Ja paskatās uz Mārtiņa zīmi, tā tāda arī izskatās – saritinājusies, satinusies. Ja paraugāmies dabā, redzam to pašu – vecais un nobirušais ir sačokurojies vai ieritinājies zemē un gaida tur pavasari un jaunu dīgšanu. Mārtiņš varētu būt Māras tinējs," prāto Gunta Saule. Vēl saka "Mārteņi" – tas, visdrīzāk, ir apvidvārds.