Klusi un balti – nē, tie vis nav tradicionālie Ziemassvētki! Senču tradīcijās Ziemassvētki trīs dieniņas, trīs naksniņas iet pār kalnu skanēdami, jo simboliski jāpalīdz Saulei no tumšākā punkta atkal sākt kāpt debesu kalnā.

Ziemassvētki ir mūsu senais ziemas saulstāvju nosaukums, un šī tradīcija ir neatminami sena un iemīļota, tāpēc kristīgā baznīca paņēma nosaukumu, pamatoti cerot, ka cilvēki šajās zemēs vieglāk “pārslēgsies”. Un tā arī notika!

Kurā datumā svinam?

Nav viena tāda datuma, jo šie svētki, tāpat kā Jāņi, tiek svinēti trīs dienas, kamēr Saule “stāv uz vietas” – tās ir gada trīs visgarākās naktis. Parasti tas ir 21., 22., 23. decembris, arī šogad. Ziemassvētku vakars gan ir minēts dainās, taču, visticamāk, tas varētu būt jebkurā no šīm trim dienām.

Toties ir vakars pirms svētkiem, kas tiek dēvēts par Bluķa vakaru, un šī ir ļoti nozīmīga svētku sastāvdaļa. Par to mazliet vēlāk.

Pirms svinam – sakopjam!

Nevar svētkus svētīt netīrā vidē, tāpēc pirms Ziemassvētkiem valda liela rosība – māja un sēta tiek tīrīta un posta, viss nevajadzīgais savākts nonīcināšanai, jo netīrībā un nevīžībā veiksmi un pārticību velti gaidīt. Ir saglabājusies paraža mazgāt māju ar kadiķūdeni. Būtiski attīrīt mitekli ne tikai redzamajā, bet arī enerģētiskajā plānā, un te tiek izmantota kvēpināšana. Turi logus pavērtus, lai mošķiem nav kur pamukt un noslēpties!