Šāda situācija valstī izrādījās ārkārtīgi izdevīga pašam Josifam Staļinam, kurš tolaik faktiski vēl tikai sāka veidoties par īsteno padomju tirānu.

Vēl viens daudziem varbūt mazāk zināms fakts no vēstures līkloču apcirkņiem vēstī par satraucošiem notikumiem tagad jau šķietami patālajā 1927. gadā, kad, kā uzskata virkne pētnieku, gluži reāli varēja sākties otrais pasaules karš. Tajā gadā PSRS vadība oficiāli paziņoja, ka Britānija sagatavojusies izraisīt karu, iesaistot tajā veselu Eiropas valstu bloku, un tā iespaidā strauji mainīja savas attīstības kursu: faktiski atcēla nepu jeb tā dēvēto jauno ekonomisko politiku, tā vietā uzsākot vērienīgu militāro ražošanu un paātrinātu valsts industrializāciju. Kas tur toreiz īsti notika?

Ķīnas  jautājums

Par savas pastāvēšanas galveno mērķi izvirzot vispasaules proletariāta revolūciju un visaptverošu uzvaru, PSRS jau kopš saviem pirmsākumiem allaž palīdzēja arī citās valstīs sarīkot dažādus komunistiskas ievirzes dumpjus, ierosināt un uzturēt tur pret valdošo kapitālistisko iekārtu vērstas kustības. Piemēram, vēstīts, ka ar tiešu PSRS iniciatīvu un atbalstu tādas sacelšanās sarīkotas Vācijā, Bulgārijā, Besarābijā (Rumānijā), arī Igaunijā (tā vēstīts avotos) un laika gaitā vēl virknē citu lielāku vai ne tik lielu valstu teritorijās. Un tas faktiski vēl bija tikai pats sākums, jo boļševiku izpratnes komunistiskajam režīmam vajadzēja triumfēt bez izņēmuma visās pasaules valstīs. Nostatu no “sovjetizācijas” procesa nevajadzēta palikt arī valstij ar visblīvāko iedzīvotāju daudzumu, proti, Ķīnai, kur pagājušā gadsimta 20. gados jau plosījās vērienīgs pilsoņu karš, ko vispasaules revolūcijas plānotāji tad arī bija iecerējuši izmantot savās interesēs.