Stokholmā iegādāto Ļeņina kepku esot grūti nodēvēt par lētu izstrādājumu, taču viņš bez kautrēšanās ar to pozēja visos iespējamos veidos, tādējādi tā patiešām kļuva par izteiktu viņa “vizītkarti”.

Savas pastāvēšanas vēsturē cilvēce spējusi izdomāt simtiem un varbūt pat tūkstošiem dažādu galvassegu veidu. Bet cepurīte ar nagu tajā ieņem teju vai vienu no goda vietām. Katrā ziņā mūsdienās tā ir faktiski vispopulārākā galvassega visās pasaules valstīs un praktiski arī visos iedzīvotāju slāņos. Interesants ir arī stāsts par tās rašanos.

No kapucīniešiem līdz kartūziem

Iespējams, daudziem tas būs jaunums, uzzinot, ka latīņu vārds ‘cappa’ praktiski nozīmē “galvassega” vai “galvas rotājums”, un laika gaitā tas kaut kā gluži automātiski kļuvis par pamatu, no kura veidojušies dažādi citi šā apģērba atribūta apzīmējumi. Piemēram, franču valodā tas pārtapa par ‘chapeau’, krievu valodā kā “шляпа”, savukārt latviešu valodā nostiprinājies kā “cepure” un tamlīdzīgi. Bet viduslaikos eiropieši par kapu dēvēja kristiešu dievlūdzēju mūku garo apmetni ar kapuci, kas pārsedza praktiski visu galvu. Tādējādi, piemēram, kāda katoļu ordeņa mūkus pat tieši tā arī dēvēja – par kapucīniešiem, un tas tā bija atbilstoši viņu galvas allaž sedzošajām kapucēm ar smailu galu. Vēl par vienu ‘cappa’ variāciju vairākās valodās kļuva arī “kapots” kā automašīnas motora pārsegs vai arī dažādās valodu saimēs jau ļoti plaši pielietotie apzīmējumi kalpaks un kepka.