Termins “slimība X” apritē uzradās 2018. gadā, kad Pasaules veselības organizācija (PVO) ar to sāka apzīmēt teorētiski nezināmu patogēnu, kas spējīgs izraisīt epidēmiju vai pandēmiju. Pēc dažiem gadiem tas kļuva zināms un to nodēvēja par SARS-CoV-2, kas praktiski visā pasaulē izraisīja Covid-19 pandēmiju.

Bet jau drīz tās pašas PVO par ekspertiem dēvētie ļaudis sāka izplatīt visnotaļ neiepriecinošu prognozi – nākotnē (turklāt, iespējams, jau ļoti drīzā) cilvēci sagaida pagaidām vēl nezināmas “slimības X” pandēmija, kas novedīs kapā vismaz 20 reižu vairāk (!) cilvēku, nekā to iespēja jau pieminētais kovids...

I

Virknei godprātīgo un pārāk viegli neuzpērkamo pētnieku ir vairāki ne pārāk iepriecinoši secinājumi un viedokļi. Vispirms esot jāsāk ar to, ka “slimība X”, tāpat kā vispār lielākā daļa infekciju, esot sagaidāma atnākam no dabas, un, iespējams, tā jau tagad kādā rezervuārā pacietīgi gaida savu uznācienu. Dabā esot daudz tādu rezervuāru: sikspārņi, grauzēji, savvaļas putni, kamieļi un praktiski jebkurš cits dzīvnieks. Tie visi var būt nezināmu vīrusu pārnēsātāji, turklāt katrai sugai piemīt pašai savs unikālo patogēnu komplekts. Svarīgi piebilst arī to, ka šīm dzīvajām radībām slimība norit tā dēvētajā bezsimptomu variantā, taču cilvēka saslimšana var novest pie pilnībā neparedzamām sekām. Proti, cilvēka šūnas satur gluži citus receptorus, ar kuriem mijiedarbojas vīrusa daļiņa. Tādējādi infekcija, kas ir pilnībā nekaitīga, piemēram, sikspārņiem, cilvēkam var izrādīties nāvējoši bīstama.