Mūsdienās ikvienam skolasbērnam labi zināms vēl 19. gadsimtā dzimušā Alfrēda Vegenera vārds – ģeogrāfijas mācībstundās apgūst viņa teoriju par kontinentu dreifēšanu. Taču šīs teorijas atbalstītāju cīņa ar tās pretiniekiem noslēdzās tikai pagājušā gadsimta 60. gados, kad tā beidzot guva tā dēvētās oficiālās zinātnes apstiprinājumu un tās radītāja vārds pārceļoja uz mācību grāmatām.

I

Vēsture pauž, ka Berlīnes biblista un seno valodu skolotāja Riharda Vegenera ģimenē bijuši pieci bērni, no kuriem visjaunākais Alfrēds Lotārs nāca pasaulē 1880. gada 1. novembrī. Viņa brālis Kurts bija divus gadus vecāks, taču jau kopš mazotnes abi bija viens no otra neatraujami, gluži kā dvīņi. Viņi kopīgi izdomāja dažādus piedzīvojumus, bet kopš 1886. gada, kad tēvs iegādājās ārpilsētas māju netālu no Reinsbergas, uzsāka aktīvu apkārtnes izpētīšanu.

Drīz Alfrēdu un Kurtu nosūtīja mācīties Ķelnes ģimnāzijā Berlīnē, kas 19. gadsimta beigās skaitījās viena no labākajām Vācijas skolām. Kurts neuzrādīja īpašas sekmes mācībās, tostarp Alfrēds skolu absolvēja kā labākais klases skolnieks. Tad viņš iestājās Berlīnes Frīdriha Vilhelma universitātē, kur studēja matemātiku, astronomiju un meteoroloģiju, taču jau pēc pirmā semestra pārcēlās uz Heidelbergas universitāti, kur acumirklī iegrima īstās studentu dzīves zampā: neapmeklēja lekcijas, plītēja alus krogos, iesaistījās kaujās ar rapieriem. Protams, tā nevarēja ilgi turpināties. Pēc Heidelbergas vēl sekoja arī Insbruka, bet jau drīz Alfrēds atgriezās Berlīnē, kur beidzot aizrāvās ar astronomiju. 1902. un 1903. gadā viņš darbojās arī kā Berlīnes sabiedriskās observatorijas “Urānija” asistents.