Izdevums CNBC vēstījis, ka finanšu blēdība joprojām sit augstu vilni ne tikai oficiālā valsts līmenī, bet arī nelegālajā frontē. Proti, aizpagājušajā gadā visā pasaulē aktīvi darbojošās tā dēvētās finanšu piramīdas esot pārspējušas visus aizvadītās desmitgades rekordus. Tikai vienās pašās ASV to “būvētāji” lētticīgos ieguldītājus esot apkrāpuši kopumā par vismaz trim miljardiem ASV dolāru lielu summu. Tostarp zināms, ka masveidā šādas krāpšanas shēmas uzradušās jau aptuveni pirms 300 gadiem un vispirms tās radušās Eiropā.
No citiem krāpnieciskā “biznesa” modeļiem finanšu piramīda pamatā atšķiras ar to, ka tajā peļņu saņem tikai tās paši pirmie dalībnieki vai pat tikai viens no viņiem, un ne jau saistībā ar kaut kādu vērtību radīšanu vai ieņēmumiem no to pārdošanas, bet gan gluži brutāli vienkārši piesavinoties to naudu, kuru shēmā ieguldījuši ļaudis, kuri tai pievienojušies vēlāk.
Kad jaunu “investoru” plūsma pārtrūkst, piramīda sagrūst un beidz pastāvēt. Joprojām ir tādi veiksminieki, kuriem tas izdodas...
Krāpšana karaļa parāda dzēšanai
18. gadsimta sākumā Francija pārdzīvoja ļoti sarežģītus laikus. Izvirtušā karaļa Luija XIV nesaprātīgā saimniekošana jeb vienkārši izšķērdība bija pamatīgi iztukšojusi valsts kasi un novedusi pie tā, ka tā dēvētais valsts parāds sasniedza tajos laikos astronomisku summu: divus ar pusi miljardus livru, un to būtu baisi pat kaut vai censties pārvērst mūsdienu analogā. Pēc karaļa nāves 1715. gadā tronī kāpa viņa mazmazdēls – tobrīd nepilngadīgais Luijs XV, bet par reģentu jeb faktisko valsts valdītāju kļuva viņa radinieks Orleānas hercogs Filips II, un viņš acumirklī bija nonācis absolūti neapskaužamā stāvoklī.
13.4 °C
