Jau kopš vissirmākās senatnes atriebība kalpojusi kā praktiski vienīgais veids taisnīguma atjaunošanai un pāri darītāja sodīšanai tajos gadījumos, kad nav citu variantu. Šādas faktiski legālas tiesības garantēja praktiski visas pagānu dievības, no kurām pazīstamākās bija atriebības, lāsta un soda dievietes čūskmatainās erīnijas, kuras vajāja un mocīja visus likuma pārkāpējus Senajā Grieķijā (Tīsifone – par slepkavībām, Alekto – kā neko nepiedodošā, Megaira – kā skauģe).

Mūsdienās atriebību tomēr pieņemts uzskatīt par viscaur negatīvu, nelikumīgu un pat absolūti nepiedienīgu parādību, lai gan faktiski: kaitnieciskas darbības pret tiem, kuri savulaik kaitējuši tev, arī tagad sastopamas teju vai ik solī. Dažkārt tās mēdz būt pat ļoti interesantas un savdabīgas.

Atriebēji no sabiedriskās ēdināšanas sfēras

Protams, šajā ziņā visvairāk nepatikšanu cilvēku sagaida darbā, un vislielākā un šausmīgākā šeit ir atlaišana, jo sevišķi tajos gadījumos, kad tas noticis pēkšņi un pilnībā negaidīti. Tā nereti diemžēl ir tāda situācija, kurā ļoti viegli zaudēt savaldīšanos un paškontroli, un tieši tādos apstākļos arī mēdz nobriest un rasties dažādi plāni nolūkā iespējami smalkāk un efektīvāk atriebties saviem pāridarītājiem.