Jāsaka, esmu ļoti laimīgs cilvēks, jo mana doma, protams, tā, kas domāta patiesi no sirds, vienmēr sasniedz mērķi. Citi veic rituālus, citi skaita afirmācijas, kāda nu mērķa īstenošanas forma labāk katram strādā. Man, kad gribulis ienāk prātā, tikai dzelžaini jānokoncentrējas, jānodomā – to es gribu, patiesi gribu! 

Tā arī tālajā 2017. gadā, kad izdomāju vairāk pievērsties daiļdārzam, gribējās daudz padziļinātāk par šo tēmu uzzināt, vairāk piemērus arī reālajā dzīvē apskatīt, pavērot, izsmaržot. Un doma, ko debesīs virzīju, skanēja apmēram tā – gribu satikt kādus domubiedrus, kādu dārznieču kopu, ar ko kopā braukt ekskursijās, ar kurām varētu dalīties domās par augiem, paprasīt nezināmo, uzzināt jauno. Atveru sociālos tīklus, skatos – “Dārza elpa” kā reiz rīko ekskursiju. Tā nu bija vistiešākā domu materializācija, turklāt ļoti ātra!

Akmandieniņ, kur tikai kopā pa šiem gadiem jautrākajā kompānijā nav būts! Gan Latvijas skaistākajos dārzos, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Noskatīts daudz, ne katra lieta šķiet realizējama manā dārzā un arī patīk, bet ideju krātuvīte, gan teorētiskā, gan praktiskā, gluži pilna pa šiem gadiem un jau gāžas pāri malām. Taču ir man arī dārza lietās tas, kas izdodas vienmēr, un ir tādas lietas, kas nesanāk ne par ko, lai kā censtos. Un tā nu man pēkšņi ataust…

…mans dārzs – mana dzimšanas karte

Jā, tieši mana, un dārzu es zemapziņā veidoju tā, it kā mana karte būtu mana dārza plāns!