15.7 °C
Nesen Parīzes Apelācijas tiesa atstājusi spēkā spriedumu bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš šajā amatā atradās no 2007. līdz 2012. gadam. Atbilstoši iepriekšējās instances spriedumam Sarkozī piespriests reāls trīs gadu cietumsods.
Tiesa, divi no šiem gadiem nosacīti, turklāt atlikušo cietumsoda gadu tiesa vēl pamanījās nomainīt ar mājas arestu un nepieciešamību valkāt elektronisko drošības aproci. Protams, tas nav reāls ieslodzījums cietumā, taču pārvietošanās pa istabām ar tādu aproci katrā ziņā arī ir pietiekami liels pazemojums cilvēkam, kurš bijis Francijas prezidents. Viņš atzīts par vainīgu saistībā ar atļautā finanšu limita pārsniegšanu 2012. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā un mēģinājumu palīdzēt iegūt augstu amatu apmaiņā pret informāciju par viņam ierosinātās izmeklēšanas gaitu.
Apsūdzību korupcijā, ietekmes ļaunprātīgā izmantošanā un izmeklēšanas noslēpuma nosacījumu pārkāpšanā pret Sarkozī izvirzīja jau 2014. gadā, taču process dažādu iemeslu dēļ ieilga un noslēdzās tikai 2021. gada 1. martā. Lietas materiāli pamatā esot balstīti noklausītajās Sarkozī un viņa bijušā advokāta Tjerī Hercoga sarunās 2013. un 2014. gadā, un izmeklēšanā oficiāli noskaidrots, ka viena no šo ierakstīto sarunu balsīm nešaubīgi pieder bijušajam Francijas prezidentam.
Šajās sarunās Sarkozī lūdzis Hercogu palīdzēt bijušajam Francijas Konstitucionālās tiesas tiesnesim Žilbēram Aziberam iegūt prestižu amatu Monako. Apmaiņā pret to eksprezidents solījis iegūt informāciju par izmeklēšanu saistībā ar viņa 2012. gada vēlēšanu kampaņas nelikumīgo finansēšanu, un gluži konkrēti runa bijusi par slavenā uzņēmuma L’Oreal dibinātāja meitas Lilianas Betankūras iepludinātajiem naudas līdzekļiem.
Izmeklēšanā esot noskaidrots, ka Sarkozī kampaņas štābs priekšvēlēšanu sacīkstei iztērējis 42 miljonus eiro, lai gan likumīgi atļauti šim nolūkam esot tikai 22 miljoni, un turklāt vēl visi partijas finanšu dokumenti esot falsificēti nolūkā noslēpt šīs mahinācijas.
Sarkozī, protams, nešaubīgi uzstāja, ka par to neko nav zinājis, tāpēc nevar būt uzskatāms par vainīgu.
Vēl var piebilst, ka joprojām sevi par vienu no pasaules vai vismaz Eiropas lielvarām uzskatošās Francijas nesenajā vēsturē Sarkozī nav gluži pirmais prezidents, kurš tiesāts par likumpārkāpumiem, taču katrā ziņā pirmais, kurš patiešām saņēmis reālu sodu. 2011. gadā divus gadus nosacīti tiesa piesprieda arī Žakam Širakam saistībā ar pierādītu korupciju laikā, kad viņš bija Parīzes mērs. Izmeklēšana esot konstatējusi, ka pats Širaks veidojis fiktīvas darba vietas, tādējādi rodot iespēju papildus finansēt savu partiju.
