Labi zināms, ka ne gluži visi diktatori miermīlīgi nodzīvo visu savu mūžu un viņsaulē aiziet gluži dabiskā veidā. Tā sanāca arī Nikolajem Čaušesku, kurš kopš 1965. gada bija Rumānijas kompartijas vadonis un kuru 1989. gada 25. decembrī kopā ar dzīvesbiedri Elenu atbilstoši ļoti strauji notikuša kara tribunāla lēmumam vienkārši nošāva. Vēstures annālēs saglabājusies frāze, kuru nākamajā dienā pateica rumāņu tālrādes reportieris un kas vēlāk kļuva ļoti populāra: “Antikristu nogalināja Ziemassvētkos.” Taču burtiski vēl tikai pirms dažām dienām šķita, ka šā valdītāja ilglaicīgo varu nekas nespēj apdraudēt.

Pārlieku augstprātīgs rumāņu boļševiks

Daudzos avotos vēstīts, ka Čaušesku bijis labi pazīstams ar Mihailu Gorbačovu, kurš tajā laikā bija PSKP CK ģenerālsekretārs un faktiskais PSRS līderis un vadītājs. Par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu kļuvušais Gorbačovs savā 1995. gadā izdotajā grāmatā “Dzīve un reformas” šo pazīšanos nenoliedza, lai gan turpat arī uzsvēra, ka Čaušesku uzrādījis nesamērīgu augstprātību, kas viņam attīstījusies, vairākas desmitgades izbaudot absolūtu varu.

Viņa valdīšanas laikā Rumānijas iedzīvotājiem bija allaž jāapliecina sava uzticība rumāņu boļševiku vadonim, jāpiedalās nebeidzamos mītiņos un sapulcēs, pēc komandas skaļi jāizsauc Čaušesku politiku atbalstoši lozungi, vienlaikus turot rokās un vicinot sava diktatora un viņa ne mazāk diktatoriskās sievas portretus. Vēstīts, ka tajā laikā rumāņi dzīvojuši nepārejošās bailēs no savas valsts drošības dienestiem.